Aizdomas par negodīgu konkurenci metāllūžņu tirgū
Forbes
Baltic edition
Eiropas zaļā kursa un tā izvirzīto mērķu kontekstā ir skaidrs, ka katrai valstij ir nepieciešama atkritumu savākšanas sistēma, tāda nepieciešama arī metāllūžņu jomā. Lai gan metāllūžņu savākšana nav tas tirgus, par kuru bieži raksta masu medijos, tomēr tā apjoms pārsniedz pusmiljardu eiro gadā un tas nodrošina darbu un ienākumus vairākiem simtiem cilvēku Latvijā, vienlaikus pildot arī svarīgu vides sakopšanas funkciju.
Metāllūžņus Latvijā vāc vairāki eksportētāji, kas bieži vien darbojas vairākās valstīs uzreiz. Tā kā pēc “Liepājas Metalurga” darbības izbeigšanas metāllūžņu pārkausēšana tepat uz vietas vairs nav iespējama, tad tālāk tie tiek eksportēti uz dažādām valstīm, bet visbiežāk uz Turciju. Tomēr šobrīd Latvijas metāllūžņu tirgū izveidojusies savāda situācija. Kā stāsta Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ričards Rapoports, viens no šī tirgus dalībniekiem ir īpatnējs uzņēmums, kuram pēdējo desmit gadu laikā ne pārāk liela peļņa ir bijusi tikai divos gados, bet pārējos astoņus gadus ciesti bieži vien simtos tūkstošu vai miljonos eiro mērāmi zaudējumi. Zaudējumi tiek segti ar mātes uzņēmuma līdzekļiem, tādēļ minētā uzņēmuma parāds ar to saistītajam Lietuvas mātes uzņēmumam, kā liecina 2022. gada pārskats, šobrīd ir sasniedzis 9,43 miljonus eiro. Vienlaikus šis pats uzņēmums Latvijas metāllūžņu tirgū piedāvā visaugstākās iepirkuma cenas, pārsniedzot citu konkurentu piedāvāto vismaz par 20 – 45 eiro par tonnu atkarībā no metāllūžņu veida un vietas, kur tie tiek iepirkti. “Šādas cenas nav iespējams pamatot ar tirgus situāciju, tātad uzņēmums apzināti strādā ar zaudējumiem. Taču ar šādām cenām pārējie Latvijas metāllūžņu iepirkšanas uzņēmumi konkurēt nevar un tie tiek pakāpeniski izspiesti no tirgus,” saka Rapoports. Viņa minētā uzņēmuma ar īpatnējo darbības stratēģiju nosaukums ir “Refonda”, tas pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam UAB “Metruna”, kurš savukārt pieder slēgtā tipa akciju sabiedrībai “Dorvina”, taču visas šīs ķēdītes galā kā patiesā labuma guvēja figurē Lietuvas pilsone Kristīna Adomavičiene – šāda informācija atrodama portālā “firmas.lv”.
Rapoports uzsver, ka “Refonda” darbība ļoti atgādina centienus destabilizēt un agresīvi iekarot tirgu, izspiežot šajā procesā no tirgus vietējos uzņēmumus. Savukārt vēlāk šādi iegūto dominējošo stāvokli “Refonda” varēs izmantot savā labā, krasi pazeminot metāllūžņu iepirkumu cenas, šādi vairojot savu peļņu un kompensējot ilggadīgos zaudējumus. “Nu spriediet paši – kādas asociācijas un pārdomas rada situācija, kad viens uzņēmums var gadiem ilgi strādāt ar zaudējumiem, kurus sedz mātes uzņēmums, sistemātiski izspiežot no tirgus citus uzņēmumus,” viņš saka. Viss teiktais nav tikai teorētiski draudi, par to, jau vairāki Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas biedri ir izteikušies, ka, ļoti iespējams, tuvākajā laikā būs spiesti apturēt darbību.
Savukārt Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu apvienības (LASUA) valdes loceklis Armands Nikolajevs norāda, ka Latvijas intereses šī situācija skar ne tikai konkurences, bet arī nodokļu aspektā – brīdī, kad minētais uzņēmums būs izspiedis pārējos metāllūžņu uzņēmumus no tirgus un sasniedzis dominējošo stāvokli, tas sāks pelnīt. “Brīdī, kad “Refonda” sāks pelnīt, var prognozēt, ka Latvijā maksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanas dēļ, tas sāks atmaksāt parādu 9,43 miljonus eiro lielo parādu Lietuvas mātes uzņēmumam. Šādi Latvija zaudēs ne tikai konkurenci metāllūžņu savākšanas tirgū, bet arī nodokļu ieņēmumus – tie “aizies” uz Lietuvu. Vai tad Latvijai nav jāaizsargā savs vietējais tirgus?” Nikolajevs jautā.
Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija un tajā iesaistītie metāllūžņu savākšanas uzņēmumi ir nobažījušies par situāciju, kāda veidojas. Tie gatavojas vērsties pie Latvijas Konkurences padomes, Valsts Vides dienesta un Valsts Ieņēmumu dienesta ar aicinājumu izpētīt šo situāciju un nepieciešamības gadījumā iejaukties.