Latvija “Doing Business” reitingā saglabā 19. vietu
Forbes
Baltic edition
Latvija Pasaules Bankas veidotajā “Doing Business” reitingā 190 valstu un teritoriju konkurencē saglabā 19. vietu, par pētījuma rezultātiem informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Reitinga pirmajā vietā ir Jaunzēlande, otrajā Singapūra un trešajā – Honkonga, tālāk seko Dānija, Dienvidkoreja, ASV, Gruzija, Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija.
Reitinga 11. vietu ieņem Lietuva, kas piedzīvojusi izrāvienu. Pērn mūsu kaimiņvalsts bija 14. vietā. Savukārt Igaunija no 16. vietas pērn noslīdējusi uz 18. vietu.
Šā gada novērtējumā Latvijai izdevies būtiski uzlabot vērtējumu pozīcijā “Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība”, kur no 51. vietas pērn Latvija ir pakāpusies uz 45. vietu šogad, kā arī pozīcijā “Līgumsaistību izpilde”, kur no 20. vietas Latvija ir pakāpusies uz 15. vietu.
Kā skaidroja EM, Latvijā “Doing Business” reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels.
Lai sekmētu Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, ministrija reizi divos gados izstrādā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, kas ir valdības instruments, kurā tiek iekļauti konkrēti uzdevumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.
Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules Bankas veidotais ikgadējais “Doing Business” indekss.
“Doing Business” reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos.
Šajā periodā papildus iekļautas divas jaunas pozīcijas “Darbinieku nodarbināšana”, kas vērtē darba tiesiskā regulējuma fleksibilitāti, un “Līgumu slēgšana ar valdību”, kas vērtē procedūras un laiku publiskajos iepirkumos, taču minētās pozīcijas netiek iekļautas uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides procentpunktu vērtējumā un valstu ranžējumā.
“Doing Business” paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora.