Labam futbolam - atbilstošus stadionus
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Vai mēs gribētu, lai Latvijā notiktu, piemēram, UEFA Čempionu līgas vai Eiropas līgas kvalifikācijas spēles? Vai vēl labāk – pusfināla spēles? Spriežot pēc lepnuma, ar kādu Latvija savulaik uzņēma pasaules hokeja čempionātu, ļoti ticams, ka gribētu gan.
Iespējams, ja Latvijā būtu atbilstoša infrastruktūra, mēs varētu ne tikai uzņemt prestižās sacensības, bet tajās arī piedalīties. Taču pagaidām esam tālu no tā.
Latvijā ir 1964 sporta objekti, kuros var spēlēt futbolu, un tikai nedaudz vairāk par 10 % jeb 216 objekti ir sporta bāzes. Tikai septiņos stadionos ir vairāk nekā 1500 sēdvietu, no tiem divos ir vairāk par 3000 sēdvietu un tikai vienā – Daugavas stadionā – ir vismaz 5000 sēdvietu, liecina sporta bāzu reģistra informācija. Tikai pieciem stadioniem ir nacionālās sporta bāzes statuss, bet tikai trīs stadioni atbilst UEFA prasībām. Te rodas jautājums, kas tad ir pirmais – futbols vai infrastruktūra?
Šķiet, lai kāds sporta veids varētu pilnvērtīgi attīstīties, ir nepieciešama treniņu vieta, kuru var izmantot visu gadu, nevis tikai kādā sezonā. Tādu secinājumu var izdarīt, spriežot pēc Latvijas sporta infrastruktūras vēstures. Pirmās iespējas pilnvērtīgi trenēties Latvijā bija basketbolistiem. Lai arī ziemā bija āra laukumi, kas tika pielāgoti hokejam, pirmo iekštelpu ledus halli atklāja tikai 1959. gadā. Un, lai arī tolaik modernākā sporta būve Daugavas stadions tika atklāts gadu iepriekš, 1958. gadā, tas piedāvāja iespējas spēlēt futbolu tikai ārā, proti, līdz pirmajam sniegam, liecina Nacionālās enciklopēdijas dati.
“Būsim godīgi, Latvijā ir slikta futbola infrastruktūra. Līdzjutēji nevēlas skatīties spēles tādās tribīnēs, kādas tās ir pašlaik, bet futbolisti nevēlas spēlēt tādos laukumos, kādi šobrīd pieejami. Infrastruktūras attīstības ziņā mēs atpaliekam ne tikai no pasaules, bet arī no reģionālā līmeņa. Mūsuprāt, tieši šīs atpalicības dēļ smagi cietusi futbola attīstība pēdējos 20 gados, jo vecāki, izvēloties sporta veidu, labprātāk veda bērnus uz samērā daudzajiem hokeja laukumiem un basketbola bāzēm, nevis nolaistajiem futbola laukumiem. Talanti aizplūda uz basketbolu un hokeju, un tieši tādēļ Latvija pasaules līmenī spēj konkurēt šajos divos sporta veidos, bet futbolā ne. Šādā kontekstā varētu pat runāt par futbolam zaudēto paaudzi,” uzskata Baltic Sport Group valdes loceklis Daniels Petrovs, kura vadītais uzņēmums ir iecerējis uzbūvēt mūsdienīgu stadionu Piņķos, cerot pakāpeniski uzlabot futbola līmeni.
Uzņēmumam jau ir divas treniņu bāzes – Mežaparkā un Piņķos. Mežaparkā notiek Latvijas futbola virslīgas mači – tur ir uzlikts lielisks sintētiskais segums un tribīnes 500 cilvēku. Lielāka attīstība ir plānota Piņķos – tur iecerēts uzbūvēt pilna izmēra segto stadionu ar 5000 skatītāju vietu, viesnīcu un treniņu laukumus.
Attīstība notiks divos posmos. Pirmajā posmā tiek būvēti vairāki treniņu laukumi – trīs pilna izmēra futbola laukumi, viens pludmales futbola un volejbola laukums un iesildīšanās laukums, kā arī četras ģērbtuves, sporta zāle un tribīne 1100 skatītāju. Šī daļa, izņemot tribīni un sporta zāli, jau ir uzbūvēta, un komandas jau tuvākajā laikā varēs sākt tās izmantot. Šovasar plānots sākt būvēt tribīnes. Tas ir liels objekts, un jāatzīst, ka Covid-19 pandēmija un strauji augošās celtniecības izmaksas šo projekta daļu ir nedaudz aizkavējušas. Tribīni un līdz ar to arī pirmo attīstības posmu plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.
Otrajā attīstības posmā plānota segta futbola stadiona, manēžas, viesnīcas un parka būve, un to sāks attīstīt pēc pirmā posma pabeigšanas. Arvien lielākās būvniecības izmaksas liek šā projekta pabeigšanas termiņus prognozēt piesardzīgi, tomēr jādomā, ka piecu gadu laikā tas tiks pabeigts. Pirmajā attīstības posmā nepieciešamo investīciju apjoms varētu būt pieci līdz desmit miljoni, un atkal jau – augošo izmaksu dēļ šobrīd precīzāku prognozi izteikt nav iespējams. Savukārt projekta kopējās izmaksas tiek lēstas līdz 50 miljoniem eiro, plānus atklāj Daniels Petrovs.
“Gribētu uzsvērt, ka BSG savos projektos ievēro visaugstākos kvalitātes standartus. Piņķu objektu projektējis Lielbritānijas arhitektu birojs KSS, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem futbola infrastruktūras pārzinātājiem un projektējis, piemēram, Tottenham stadionu Londonā un stadionu Liverpūlē. Laukumos likts šobrīd vismodernākais hibrīdais segums, proti, Nīderlandes uzņēmuma Greenfields XtraGrass sintētiskais segums, caur kuru tiek iesēta zāle. Tāda līmeņa segumu nav ne Centrālajā, ne Austrumeiropā, tādi atrodami tikai vispazīstamākajos stadionos pasaulē. Tas pats attiecas uz apgaismojumu un vācu futbola vārtiem – tiek ņemti tikai labākie pasaules paraugi,” norāda Petrovs.
Būves pirmā posma biznesa modelis galvenokārt balstīsies uz šo laukumu izīrēšanu treniņnometņu vajadzībām Latvijas un citu valstu futbolistiem starpsezonā. Jau tagad interesi par šīm iespējām izrādījušas, piemēram, Saūda Arābijas un Kataras komandas, kas starpsezonā bieži trenējas Eiropā. Piņķiem šajā ziņā ir lielas priekšrocības – tie atrodas netālu no lidostas un viesnīcas Lielupe. Līdzīgas iespējas tiks piedāvātas arī vietējām komandām. Jau tagad Piņķos trenējas Latvijas Futbola federācijas komandas – gan vīriešu U-17 un U-19 izlases, gan arī Riga FC un virslīgas jaunpienācējs futbola klubs Auda, kā arī bērnu komandas.
Starp citu, vai zināt, kādas ir minimālās prasības stadionam, lai tajā varētu notiktu UEFA Čempionu līgas vai Eiropas līgas kvalifikācijas spēles? Vismaz 1500 sēdvietu, 100 VIP vietu, 50 VIP stāvvietu, apgaismojums, žurnālistu zona ne mazāka par 100 kvadrātmetriem piecdesmit cilvēkiem, vismaz sešus kvadrātmetrus liela platforma TV kamerām, 20 vietas preses ložā, no kurām desmit – ar galdiem, trīs vietas sporta komentētājiem, TV studija, vismaz 200 kvadrātmetru liels parkošanās laukums TV translāciju transportam, kā arī 30 vietas preses konferenču telpā. Un tā ir tikai otrā no četrām stadionu kategorijām.
“Futbolam Latvijā vienmēr būs jākonkurē par talantiem un publikas uzmanību ar hokeju un basketbolu. Tomēr tas nenozīmē, ka futbolam lemta pabērna loma. BSG futbola infrastruktūras attīstības projekta mērķis ir mainīt šo tendenci, padarīt futbolu populārāku gan sabiedrībā kopumā, gan arī vecāku acīs. Mēs ticam, ka jau tuvākajos gados Latvijā parādīsies futbola klubi, kas spēs cienīgi pārstāvēt Latviju Eiropas mērogā,” Daniels Petrovs ir optimistisks.