Veselība no robota rokām
Forbes
Baltic edition
Inficēšanās risku samazināšana Covid-19 pandēmijas laikā, darba roku trūkums Latvijas ekonomikā pacientu ērtības un ātrums, kā arī robotu spēja strādāt 24 stundas diennaktī – tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc Latvijas lielākā klīniskā laboratorija – “E. Gulbja laboratorija” – arvien vairāk ievieš robotiku un automatizētos risinājumus savā ikdienā.
“Robotu ieviešana laboratorijas ikdienā paver samērā plašas laboratorijas attīstības iespējas,” stāsta “E. Gulbja laboratorija” laboratorijas speciālists Mikus Gavars. “Piemēram, tādu robotu kādu mūsu laboratorija Covid-19 pandēmijas laikā izmantoja siekalu paraugu nodošanai, var izmantot jebkuru cilvēka paša ievākto analīžu nodošanai – ērču, urīna, fēču, sēnīšu paraugu, tuvā nākotnē – gļotādas uztriepju savākšana ģenētiskajām analīzēm. To pašu var darīt arī ar dzeramā ūdens analīzēm , kuras “E. Gulbja laboratorija” sākusi veikt. Bezkontakta analīžu nodošanas punktu izmantošana atbrīvo pacientus no nepieciešamības no rīta ar urīna parauga trauciņu stāvēt rindā uz šī parauga nodošanu, tas atbrīvo arī darba rokas laboratorijā. Pati procedūra ir vienkārša – laboratorijas mājas lapā samaksā par konkrēto analīzi, aiziet līdz bezkontakta analīžu savākšanas punktam jeb robotam, ievadot saņemto PIN kodu saņem analīzes savākšanas komplektu, tad ievāc paraugu un atdod to robotam. Tālāk laboratorijas kurjers analīžu paraugus vairākas reizes dienā savāc no robota un aizved uz laboratoriju analizēšanai. Nododot savākoto paraugu robotam, tiek parādīts arī laiks, kad būtu jāsaņem analīzes rezultāti.
Klienti novērtē pozitīvi
Skatoties no klientu viedokļa, bezkontakta analīžu savākšanas punkti nodrošina vairākas priekšrocības – pirmkārt, darbu 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, bet, otrkārt, analīžu nodošanas anonimitāti. Pieejamo analīžu daudzums šādos bezkontakta punktos kļūs arvien lielāks. Jāpiebilst, ka Latvijas laboratoriju pakalpojumus labprāt izmanto arī kaimiņvalstu iedzīvotāji, kas ir vēl viena liecība par pakalpojumu kvalitāti. Tā piemēram, " E. Gulbja laboratorija" Valkas filiāli bieži mēdz apmeklēt Valgas iedzīvotāji, tādēļ uzņēmums ieviesis testēšanas pārskatu izsniegšanu arī igauņu valodā. Līdzīgi notiek arī Lietuvas pierobežā, jo Lietuvā jebkuras analīzes caurmērā maksā trīs reizes dārgāk un mūsu dienvidu kaimiņi labprāt izmanto Latvijas piedāvātās iespējas – tādēļ ieviesti arī testēšanas pārskati lietuviešu valodā.
Piemēram, stāsta M. Gavars, ja kādam brīvdienās tiek atrasta piesūkusies ērce, tad pacientam ir tikai divas iespējas – gaidīt līdz pirmdienai, kad atkal darbosies laboratorijas, tad nodot šo ērci analīzei un uzzināt vai tā bija vai nebija inficēta. Vai arī otra – nodot ērci analīzei bezkontakta pieņemšanas punktā un saņemt atbildi krietni ātrāk. Tāpat bezkontakta analīžu nodošanas punkti ir bijuši neatsverami Pasaules hokeja čempionāta rīkošanas laikā, kad masveidīgi tika testēti gan čempionāta dalībnieki, gan žurnālisti, lai pārliecinātos, ka viņi nav inficēti ar SARS-CoV-2 vīrusu. Tāpat bezkontakta punkti izrādījušies ļoti noderīgi arī vasarā, skolēnu nometņu laikā. “Vasaras nometnes sākas pirmdienās un visiem to dalībniekiem pirms nometnes jānodod siekalu testi, kuriem jābūt ne vecākiem par 48 stundām. Bērni uz nometnēm dodas no visas Latvijas un testēšanai jābūt pieejamai visā valsts teritorijā. Nodrošināt visu laboratorijas pieņemšanas punktu darbību brīvdienās ir praktiski neiespējami, gan trūkstošā darba spēka, gan viņiem nepieciešamo brīvdienu dēļ. Toties robotiem brīvdienas nav vajadzīgas un viņi lieliski spēja atrisināt šo situāciju.”
Domājām, līdz izdomājām
Pati ideja par bezkontakta analīžu pieņemšanas punktiem radās 2020. gada pavasarī, kad Covid-19 dēļ tika vērti ciet veikali, restorāni un citas cilvēku pulcēšanās vietas, tostarp arī ambulator5o pacientu pieņemšanas vietas. Bezkontakta punktu mērķis bija samazināt cilvēku plūsmu “E. Gulbja laboratorijā”. Taču pandēmijas laiks ļāvis arī saskatīt šādas sistēmas priekšrocības, jo robotu pielietošanas iespējas kļūst arvien plašākas. Taču vienlaikus tiek atzīts, ka uzņēmuma uzstādītajiem bezkontakta analīžu nodošanas punktiem analogu pasaulē neesot, tā esot uzņēmuma paša oriģināla ideja. “Sēdējām, domājām, ko darīt pandēmijas apstākļos. Sākotnēji domājām par pakomātiem, bet tad sapratām, ka tie nebūs izmantojami – tur nav mums nepieciešamās temperatūras kontroles un drošības aspektu, bez tam izrādījās arī, ka uz pakomātu piegādi pandēmijas apstākļos bija jāgaida 12 mēnešus. Tā sapratām, ka būs jārada vajadzīgais risinājums pašiem. Laimīgā kārtā mums jau iepriekš bijām iepazinušies ar Latvijas inženieru uzņēmumu “JK Energo”, viņi arī piekrita izgatavot mums vajadzīgos robotus. No idejas līdz pirmajam uzstādītajam un reāli strādājošajam bezkontakta analīžu nodošanas punktam pagāja pusgads. Sākotnēji “JK Energo” izgatavoja mums tikai bezkontakta analīžu nodošanas robotus, bet pēc tam uzsākām darbu arī pie robotiem, kas darbojas laboratorijas iekšienē, piemēram, paraugu reģistrētājus, transporta robotus, paraugu šķirotājus un kārtotājus, atkritumu izvešanas robotus. Pamata motivācija robotu izmantošanai ir ļoti vienkārša – tas ļoti ietaupa darbaspēku, taču ir arī citi aspekti – robotu darbs ļoti labi papildina cilvēku darbu, bez tam roboti neslimo, tiem nav jāievēro karantīna un tie var strādāt 24 stundas diennaktī,” stāsta Gavars. “Jāatzīst arī, ka iespēja nodot analīzes bez kontakta ar laboratorijas personālu kopumā atbilst Latvijas iedzīvotāju mentalitātei, līdzīgi kā pašapkalpošanās kasu ieviešana lielveikalos krasi samazinājusi cilvēku skaitu, kas izmanto tradicionālās kases.
Šobrīd Latvijā uzstādīti jau 22 bezkontakta nodošanas punkti – Rīgā, Mārupē, Jūrmalā lielākajās Latvijas pilsētās, tiek plānots uzstādīt vēl. Viena robota “jauda” ir 300 paraugu pieņemšana dienā, tātad visi kopā spēj apkalpot vairāk kā sešus ar pusi tūkstošus pacientu visā Latvijā. Šī sistēma turpinās attīstīties, plānota jaunu bezkontakta punktu uzstādīšana un pieņemto analīžu klāsta paplašināšana un pilnīgi iespējams, ka nav tālu laiks, kad tieši šādu analīžu nodošanas formu mēs sāksim uzskatīt par normu, nevis laboratorijas apmeklējumus un kontaktu ar medmāsu klātienē.