Nākamgad brūces ekonomikā vēl nesadzīs

Liela neskaidrība un nenoteiktība – tieši šādi visbiežāk tiek raksturota situācija, diskutējot par Covid-19 krīzes sekām un iespējām tās pārvarēt konkrētā laika posmā. Ekspertu viedokļi ir visai atšķirīgi, un tiek vērtēti dažādi situācijas attīstības scenāriji.

Ierobežot un uzveikt

“Aplēšot krīzes ietekmi uz tautsaimniecību, primārs ir jautājums par vīrusa izplatību un cilvēku spēju to iegrožot. Tieši tas noteiks krīzes ilgumu un dziļumu un galu galā ietekmēs ekonomikas spēju atgūties pēc šoka,” skaidro Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Ja dažos mēnešos izdosies panākt puslīdz veiksmīgu kontroli pār vīrusu un būtiski samazināt ierobežojumus, pēc dziļā krituma aktivitāte var atjaunoties salīdzinoši strauji, jau pāris gados sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Strauja atkopšanās būtu iespējama tāpēc, ka šī krīze nav burbuļa plīšana kā pirms desmit gadiem, bet gan spēcīgs šoks, kas nācis stabilas attīstības periodā, uzskata Zorgenfreija

Taču, viņasprāt, iespējams arī tāds variants, ka ekonomika (vai tās daļa) tiek ik pa laikam ierobežota, lai nepieļautu jaunu nekontrolētu vīrusa uzliesmojumu. Lēmums par atkārtotiem stingrākiem ierobežojošiem pasākumiem vai ekonomikas slēgšanu būtu atkarīgs no tā brīža veselības sistēmas kapacitātes, ko nepieciešams turpināt stiprināt, kā arī efektīvu zāļu pieejamības. Šādā scenārijā piezemēta viļņveida ekonomiskā attīstība var turpināties, kamēr lielākā daļa iedzīvotāju būtu imūni pret Covid-19. Šajā scenārijā krīzes ietekme izpaudīsies kā neskaidrības nomākts ilgstoši zemāks sniegto pakalpojumu, ražošanas, patēriņa un investīciju apjoms.

Zorgenfreija piebilst, ka iespējami arī citi attīstības scenāriji, taču visos svarīgi ir tas, kā atkopsies pasaule kopumā, jo Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar ārējiem tirgiem. Izšķirošs faktors – kā veiksies attīstības valstīm, kuras cīņā ar vīrusu ir daudz sliktākā pozīcijā nekā attīstītās valstis, un cik liels atbalsts no bagātās pasaules daļas attīstības valstīm tiks piedāvāts.

Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka pilnvērtīga atkopšanās pasaules ekonomikā būs iespējama tikai tad, kad lielākā daļa valstu būs veiksmīgi ierobežojusi vīrusa izplatību. Taču, jo ilgāks laiks tam būs nepieciešams, jo vairāk būs neatgriezenisku zaudējumu un spēcīgāki otrās kārtas efekti, kas liek bažīties arī par finanšu sistēmas stabilitāti. “No īstermiņa rādītājiem redzam, ka ekonomiskās aktivitātes kritums patlaban ir aptuveni 20–30 %, un pasaules ekonomikā šogad gaidāmā lielākā krīze kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Bet iepriecina, ka Ķīna jau atgriežas pie normālākas dzīves, lai arī šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu pārējā pasaulē. Ekonomiskā aktivitāte Ķīnā labākajā gadījumā ir sasniegusi 80–90 % no iepriekšējā līmeņa,” saka Āboliņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš piekrīt – neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz pasaules ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, tomēr savlaicīga un efektīva politikas rīcība varētu mazināt negatīvo ietekmi uz reālo iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Salmiņš atgādina, ka vēl marta sākumā dažādas starptautiskās organizācijas par iespējamāko uzskatīja V veida scenāriju – izteikta, bet īslaicīga lejupslīde, kurai seko strauja atkopšanās. Savukārt aprīļa vidū par ticamāku tika uzskatīts U veida scenārijs, kas nozīmē, ka samazināšanās fāze būs ilgstošāka.

Eksperti uzsver, ka liela loma krīzes pārvarēšanā ir valstu valdību rīcībai. “Visas pasaules valdību piedāvātie atbalsta risinājumi ir veidoti īstermiņa krīzes pārlaišanai. Ja ekonomika tiek atkārtoti slēgta ne vienu reizi vien, rodas jautājums – cik ilgi valdība var turēt uzņēmumus un iedzīvotājus virs ūdens?” saka Swedbank galvenā ekonomiste. Saprotams, ka valstij nav iespējams ilgstoši un visaptveroši stutēt ekonomiku, bet tās uzdevums ir nepieļaut, ka īstermiņa likviditātes šoks, ko rada īslaicīga ekonomikas aizslēgšana, noved pie citādi veiksmīgu uzņēmumu masveida bankrota.

Vēl viens svarīgs valdības uzdevums ir atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši mazāk aizsargātos, jo šo krīzi visskarbāk izjutīs tieši nabadzīgākā sabiedrības daļa. Nevienlīdzība Latvijā jau tā ir ļoti augsta, un Covid-19 krīzes ietekmē šī problēma var vēl vairāk saasināties, brīdina Zorgenfreija.

Atsākt augt

Protams, šodien neviens precīzi nevar pateikt, kad dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs un ekonomika atgūsies no krīzes, taču eksperti runā par vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kā situācija attīstīsies. Tiek pieļauta gan salīdzinoši ātra iziešana no krīzes, gan arī vairākus gadus ilga atveseļošanās.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt kolēģiem, ka ekonomikas liktenis ir atkarīgs no pasaules spējām ierobežot vīrusu. To ir grūti prognozēt, jo situāciju var ietekmēt gan atkārtota uzliesmojuma riski, gan arī veiksme, ja tiks atklātas efektīvas zāles vai vakcīna, un citi faktori. “Tik un tā vīruss būs nopietni samocījis globālo ekonomiku, daudzās jomās, iespējams, pat neatgriezeniski. Tādēļ atgūšanās varētu izstiepties vairāku gadu garumā. Šķiet, ka ar nākamo gadu nepietiks, lai pilnībā sadziedētu ekonomikā iecirstās brūces,” uzskata ekonomists.

Jāņem vērā, ka vīrusa uzveikšanas ātrums dažādās valstīs atšķirsies. Tās valstis, kuras ir atkarīgas no tūrisma un specifisku preču ražošanas, cietīs ļoti nopietni, līdz ar to, iespējams, pieaugs nevienlīdzība, sociālā viļņošanās un politiskās nestabilitāte. Ķīnas piemērs parāda, ka cilvēkus nebūs viegli iekustināt, jo piesardzība saglabāsies pietiekami ilgi, piebilst Gašpuitis.

“Jau līdz Covid-19 uznācienam bija manāmas deglobalizācijas tendences, un vīrusa dēļ iznākums pagaidām nav paredzams. Ambiciozākās valstis jau cenšas izmantot radušās iespējas, lai pārdalītu un nostiprinātu ietekmi un uzlabotu savu imidžu. Tas palielinās spriedzi pasaulē, bet krīzes ietekmē spriedze jau tāpat būs augsta,” pieļauj ekonomists.

Apzinoties, ka līdzīgu krīzes situāciju iespējamība ir augsta, daudzas valstis nopietni sāks pārskatīt savu rūpniecības, investīciju un tirdzniecības politiku. Tā kā atgūšanās nesolās būt gluda, būs valstis, kas koriģēs nozīmīgu izejvielu un produktu eksporta politiku – galamērķus un apjomus. Gašpuitis arī pieļauj, ka šī situācija un tās sekas var pastiprināt protekcionisma popularitāti.

Runājot par situāciju Latvijā, eksperts uzsver, ka mūsu valsts ir relatīvi labās pozīcijās. Būtiski ir strādāt pie vienotības saglabāšanas Eiropas Savienībā, jo blokam būs jāspēj šajās ģeopolitiskajās spēlēs aizstāvēt savas intereses. Attiecībā uz pārtikas cenām mēs izjustu visus globālos vējus, bet, tā kā daudz ražojam paši, nevar izslēgt, ka valdībai attiecīgās situācijās var nākties ierobežot noteiktu produktu eksportu. Pagaidām gan tie ir krasi scenāriji, bet situācija var ātri mainīties, piebilst Dainis Gašpuitis. “Neņemtos dramatizēt, bet, skatoties tālākā perspektīvā, viss virzās uz to, ka pašreizējais dzīves līmenis Latvijā un pasaulē, kas tapis globalizācijas izplešanās ietekmē, ir sašķobījies.”

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, uzskata, ka izaugsme ekonomikā varētu atsākties jau trešajā ceturksnī. Tas gan nenozīmē, ka tajā brīdī ekonomiskā situācija būs “jauka un patīkama”, tieši otrādi – daļai cilvēku var šķist, ka kļūst vēl ļaunāk. Skaidrojums – aktivitātes kritums, kas jau ir piedzīvots un vēl gaidāms tuvākajos mēnešos, ir tik dziļš, ka kaut vai daļēja noteikto ierobežojumu samazināšana var ļaut panākt IKP pieaugumu trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro.

Luminor bāzes scenārijs paredz, ka izaugsme gada griezumā atsāksies nākamā gada otrajā ceturksnī. Nākamgad kopumā ekonomika augs strauji, taču 2021. gada IKP vēl būs mazāks nekā 2019. gada IKP. Vēl gadu vēlāk, 2022. gadā, pirmskrīzes pīķis jau būs pārvarēts, taču krīzes ietekme uz valsts IKP saglabāsies ilgi. “Citiem vārdiem, ekonomika augs, bet būs mazāka, nekā būtu bijusi alternatīvajā vēsturē bez pandēmijas,” uzskata Strautiņš.

Viņš arī nesagaida, ka šogad Latvijas ekonomika saruks vairāk nekā eirozonas ekonomika, un tam esot vairāki argumenti. Mūsu rūpniecība nav tik ļoti atkarīga no sarežģītām globālām piegāžu ķēdēm, tā daudz pārstrādā vietējās izcelsmes pārtiku, koksni, standarta tērauda produktus, kurus var nopirkt no daudziem piegādātājiem. Normālos apstākļos tas drīzāk ir trūkums, bet tagad – priekšrocība.

Latvijā procentuāli ir mazāk viesnīcu un restorānu, arī izklaides organizāciju nekā vidēji Eiropā, turklāt vīrusa izplatība mūsu valstī ir samērā neliela, tāpēc noteiktie ierobežojumi ir salīdzinoši viegli. Nav ierobežota cilvēku pārvietošanās valsts robežās, nav slēgta liela daļa nepārtikas veikalu un ražošanas. Arī mazais valsts parāds sniedz papildu iespējas ekonomikas stimulēšanā, savu nostāju pamato Strautiņš.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš arī norāda, ka Baltijas valstīs ierobežojumi ekonomikai ir mazāki nekā Covid-19 smagāk skartajās valstīs, un daudzos ekonomikas rādītājos, piemēram, tirdzniecības bilancē, nekustamo īpašumu cenā un kreditēšanā, esam daudz labākā situācijā nekā iepriekšējā krīzē 2008. gadā. Tomēr eksperts tik un tā domā, ka strauja atgriešanās iepriekšējā ekonomikas līmenī ir maz ticama. “Neraugoties uz valsts atbalstu, ekonomikā būs radīti neatgriezeniski zaudējumi, piemēram, šīs vasaras tūrisma sezona, visticamāk, jau ir zaudēta. Līdz ar to 7–10 % IKP kritums šogad ar daļēju ekonomikas atgūšanos tuvākajos divos gados šobrīd šķiet ticamākais scenārijs.”

Optimistiskais scenārijs

Šis scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka vīrusa izplatība Eiropā un Latvijā, līdzīgi kā Ķīnas scenārijā, ilgs trīs mēnešus un eirozonas ekonomikā lejupslīde būs mērena; ekonomiskās aktivitātes salīdzinoši strauji sāks atjaunoties jūnijā. Šādā gadījumā kopējā negatīvā ietekme uz IKP varētu būt seši procentpunkti, salīdzinot ar šā gada janvāra prognozi, un IKP 2020. gadā kopumā būtu par 4 % zemāks nekā 2019. gadā.

Pesimistiskais scenārijs

Šajā scenārijā pieņemts, ka vīrusa izplatība paplašinās un tā ierobežošana prasa ilgāku laiku, līdz ar to pasaules ekonomikas lejupslīde ir dziļāka. Šādā scenārijā IKP dinamika var samazināties par desmit procentpunktiem salīdzinājumā ar janvārī prognozēto izaugsmi. 2020. gadā IKP var sarukt par 8 %, salīdzinot ar 2019. gadu. Turklāt pastāv risks, ka vīrusa iedarbība pasaulē būs ilgāka un plašāka. Tādā gadījumā negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs vēl lielāka un ekonomika var nonākt vēl dziļākā recesijā.

Ietekme uz darba tirgu lielā mērā atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatību. Jo ilgāk saglabāsies ierobežojumi, jo augstāks darbavietu zaudējumu un bezdarba pieauguma risks. Ietekme uz darba tirgu caurmērā ir lēnāka, ar 2–3 mēnešu nobīdi, līdz ar to jūtama ietekme uz nodarbinātības un bezdarba rādītājiem varētu būt ne ātrāk kā aprīļa beigās/maija sākumā. Patlaban lielā skaitā darbiniekus atlaiž tikai atsevišķi uzņēmumi, kas neredz iespēju tuvāko 3–4 mēnešu laikā atjaunot savu darbību pilnā apjomā.

Nodarbināto skaits 2020. gadā -4 % IKP scenārijā varētu samazināties par 4–5 % (40–44 tūkstoši nodarbināto), salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt -8% IKP scenārijā nodarbināto skaita samazinājums 2020. gadā var sasniegt 7,5 % jeb 68 tūkstošus. Ietekme būs vērojama gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, paredzama iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās (pamatā starp jauniešiem un iedzīvotājiem pensijas/pirmspensijas vecumā).

Bezdarba līmenis 2020. gadā -4% IKP scenārijā varētu palielināties vidēji par 4–5 procentpunktiem, sasniedzot 10–10,3 % līmeni, ar tendenci pieaugt gada ietvaros. -8% IKP scenārijā bezdarba līmenis potenciāli var pieaugt līdz 12 % (113 tūkstoši darba meklētāju).  

Jaunā pasaule

Krīzes situācija vispirms smagi skārusi tūrisma nozari, aviopārvadājumus, publiskās ēdināšanas sektoru, kā arī dažādu pasākumu organizatorus, kultūras un izklaides nozari. Krīzes tieši skarto nozaru pievienotā vērtība Latvijā ir gandrīz 800 miljoni eiro, norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš. Kopumā tas veido 2,9 % no iekšzemes kopprodukta, tajā skaitā izmitināšanas nozare – 0,6 %, pasažieru aviopārvadājumi – 0,5 %, ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi – 0,2 procenti. Savukārt aizņemto darba vietu skaits tieši skartajās nozarēs pirms krīzes (2019. gadā) bija aptuveni 60 000 jeb 7 % no kopējā aizņemto darba vietu skaita.

Taču šī situācija ietekmē arī daudzas citas jomas, turklāt var mainīt cilvēku paradumus pēc krīzes. Tas var nozīmēt arī uzņēmumu transformāciju ne tikai uz šo ārkārtējās situācijas un lejupslīdes periodu, bet arī ilgtermiņā. Runājot kopumā par iespējamajām pozitīvajām krīzes blakusparādībām gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, Salmiņš min, ka ražotāji visā ES, iespējams, mēģinās aizstāt preces no Ķīnas ar vietējā ražojuma precēm. Tas varētu ļaut Latvijai paplašināt ražošanu un iegūt jaunas nišas. Covid-19 krīzes ietekmē notiek sabiedrības uzvedības modeļu maiņa, piemēram, e-pakalpojumu plašāka izmantošana, attālināta darba iespēju paplašināšanās un tamlīdzīgi.

Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka pēc krīzes vēl populārāka varētu kļūt iepirkšanas internetā, ieskaitot pārtikas iegādi. Arī attālinātā strādāšana varētu kļūt par pieņemamu ikdienu, kas mazinātu pieprasījumus pēc biroju telpām. Biznesa braucienu un pasākumu skaits varētu samazināties, un, iespējams, mazāk ceļosim arī brīvajā laikā, pieļauj eksperts.

Lielākais potenciāls izmaiņām, viņaprāt, ir saistīts ar deglobalizāciju un ražošanas ķēžu saīsināšanu. “Cieši integrēta globālā ražošanas sistēma ir ļoti efektīva, bet acīmredzami arī salīdzinoši trausla. Patlaban cilvēki ir mobilizējušies cīņai ar vīrusu, bet, jo ilgstošāka un dziļāka būs krīze, jo lielāka būs vēlme meklēt vainīgos un politiski grūtāk atgriezties pie iepriekšējā modeļa,” norāda Āboliņš.

Arī Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija ir pārliecināta, ka šī krīze mainīs cilvēku un uzņēmumu paradumus. “Divu metru distance un īpaši biežā roku mazgāšana var arī aizmirsties, taču ērtums, ko nodrošina iepirkšanās internetā, vai izmaksu ietaupījums, darbiniekiem strādājot no mājām vai darījumu braucienus pārnesot tiešsaistes režīmā, visticamāk, tiks novērtēts arī turpmāk.”

Savukārt Pēteris Strautiņš neuzskata, ka kāda nozare pēc krīzes pilnīgi pārvērtīsies. Viņš savu nostāju pamato ar to, ka gan cilvēku vēlmes un vajadzības, gan tehnoloģijas būs apmēram tādas pašas. “Nav šaubu, ka viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozarēs ietekme būs ilgstoša. Daļa uzņēmumu būs beiguši pastāvēt, citi būs radušies no jauna. Taču nezudīs cilvēku vēlme satikties ar citiem cilvēkiem, garšīgi paēst,” saka Luminor ekonomists. Piemēram, pēc ierobežojumu atcelšanas Hubejas provincē Ķīnā sākās īsts restorānu bums, līdz ar to ekonomists prognozē, ka agri vai vēlu krīzes ietekme uz pieprasījumu šajā nozarē tiks dzēsta.

Daudz jautājumu ir par krīzes nopietni skarto aviopārvadājumu jomu – vai nozare atjaunosies iepriekšējā veidā, vai krīze nepieliks punktu lēto aviosabiedrību bumam? Strautiņš sliecas domāt, ka tālākā nākotnē tūrisms pieaugs un tālu pārsniegs pirmskrīzes līmeni. “Cilvēku vēlme izzināt pasauli ir dabiska. Mums gribas aizbraukt uz svešu vietu un sajust turienes garšas, skaņas un smaržas, redzēt cilvēkus. To nevar izdarīt telekonferences režīmā. Ja cilvēkiem būs nauda un viņi gribēs ceļot, viņi to darīs.” Eksperts pieļauj, ka lēnāk varētu atjaunoties pieprasījums pēc tālajiem ceļojumiem, klientiem bažījoties par risku iesprūst eksotiskās zemēs. Tāpat paliekoša var būt ietekme uz lietišķajiem ceļojumiem.

Krīze ir parādījusi, ka daudz vairāk var izdarīt attālināti. Lēmumi par komandējumu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu tiek pieņemti racionāli, tāpēc Strautiņš domā, ka drīzāk saruks nevis lēto, bet gan dārgo aviobiļešu pārdošana. Viņš arī prognozē “daudzveidīgu ietekmi” uz mājokļu tirgu. No vienas puses, krīzes ietekme uz ienākumiem drīzāk palielinās pieprasījumu pēc dzīvokļiem. No otras puses, šī krīze var pastiprināt vēlmi mitināties mazāk blīvi apdzīvotos apvidos un plašos mājokļos, līdz ar to palielinot pieprasījumu pēc privātmājām.

Būs arī ieguvēji?

Īstermiņā no šīs krīzes zaudētāji ir gandrīz visi, izņemot, pārtikas ražotājus, kurjerus un digitālās ekonomikas uzņēmumus, saka bankas Citadele ekonomists. Ilgākā termiņā galvenais faktors būs strukturālās izmaiņas patēriņā. Digitālie tirdzniecības un biznesa kanāli, visticamāk, saglabās savas pozīcijas arī pēc krīzes, savukārt ražotāji varētu iegūt, ja pasaules ekonomika kļūtu mazāk globalizēta. Zaudētāji varētu būt tradicionālie tirgotāji un komerctelpu īpašnieki, ja pēc krīzes vairāk iepirksimies un strādāsim attālināti. 

Līva Zorgenfreija domā, ka pēc šīs situācijas ieguvēji būs visi tie uzņēmumi, kas iepriekš cītīgi ieguldījuši digitalizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Tie ir labāk sagatavoti krīzes pārvarēšanai un nākotnē būs arī pirmie, kas varēs izmantot jaunās pēcvīrusa ekonomikas iespējas. Viena no jomām, kas varētu būt pieskaitāma ieguvējiem, ir arī e-komerciju, kas jau pirms krīzes veiksmīgi attīstījās, bet tagad, uzņēmumiem pieņemot jaunos spēles noteikumus, aug “turbo tempā”.

Krīzes ietekmē atsevišķu nozaru stiprie uzņēmumi kļūst vēl stiprāki, jo tie iepriekš uzkrāto ievērojamo drošības spilvenu tagad var izmantot, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Tikmēr mazie uzņēmumi, piemēram, mazie veikaliņi un “ne tik lielās veikalu ķēdes” ar mazākiem uzkrājumiem cieš smagāk un paļaujas uz valsts atbalstu, piebilst eksperte.

No konkurences viedokļa būtu vēlams, ka dzīvei jaunajos apstākļos pielāgojas arī spēcīgākie mazie un vidējie uzņēmumi, citādi ir risks, ka tiks pazaudēta produktu un pakalpojumu daudzveidība un tirgus, kas krīzē kļuvis ļoti koncentrēts, tāds arī paliks. “Konkurence tirgū jāsaglabā, jo tās trūkums ir slikta ziņa patērētājam gan cenu, gan kvalitātes aspektā,” uzsver Swedbank Latvija galvenā ekonomiste.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka pēc krīzes pozitīvā ietekme uz sakaru un informācijas nozari būs paliekoša. Cilvēku paradumi būs mainījušies, daudz vairāk tiks darīts attālināti. Iespējams, ka pieaugošās rūpes par veselību ietekmēs farmācijas nozari. Gan Strautiņš, gan Zorgenfreija norāda, ka Covid-19 krīze var palīdzēt veselības nozarei piesaistīt papildu finansējumu.

Strautiņš piebilst, ka kopumā krīzes ietekme daļā nozaru ir ļoti skaudra, taču viņš neprognozē, ka kādā tā būs ilgstoša, ja ir runa par lielajām nozarēm – rūpniecību, tirdzniecību, transportu utt. Dalot smalkāk, var saskatīt riska zonas, piemēram, biznesa ceļojumu nišā un citās.

Savukārt Dainis Gašpuitis domā, ka pašlaik būtu pārsteidzīgi dalīt kādas nozares vai ekonomikas jomas ieguvējos un zaudētājos. “Drīzāk skatītos ne tik daudz nozaru, cik valstu griezumā, jo daudzas attīstības valstis un reģioni kopumā var izrādīties lielākie zaudētāji,” saka SEB bankas ekonomists. Viņaprāt, smaga situācija sagaidāma tūrisma, atpūtas un izklaides, tirdzniecības, transporta (īpaši avio) nozarēs, kā arī noteiktās apstrādes rūpniecības nozarēs.

Tirgus saruks, un tas nozīmē, ka visiem tajā vietas nepietiks, rezumē eksperts. Universāla padoma uzņēmējiem šādos apstākļos nav, jo atšķiras gan iespējas, gan gatavības līmenis neparedzamām situācijām un motivācija tālākai izaugsmei. Primārais uzdevums ir saglabāt uzņēmuma darbību tādā līmenī, lai tas pārziemotu un spētu aktīvi reaģēt uz pirmajiem atgūšanās signāliem. Jāspēj aktīvi komunicēt ar sadarbības partneriem, kreditoriem, kā arī noturēt darbinieku kodolu.

Būtiska loma būs arī valdības sniegtā atbalsta efektivitātei un, protams, arī veiksmei. “Jebkura krīze pārdala kārtis, un atliek darīt visu, lai mēs ar iedalītajām spētu izspēlēt situāciju pēc iespējas veiksmīgāk,” saka Gašpuitis.