72% Latvijas iedzīvotāju savas digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas
Forbes
Baltic edition
Lielākā daļa jeb 72% Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 18 līdz 75 gadiem) uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām. Turklāt pārliecinoši lielākā daļa jeb 80% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir kaut ko darījuši, lai pilnveidotu savas digitālās prasmes, atklāj informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture uzdevumā veiktā pētījumu kompānijas SKDS aptauja.
Vairāk nekā puse jeb 62% no visiem respondentiem pēdējā gada laikā ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt. 17% iedzīvotāju norādīja, ka viņu darba vieta ir nodrošinājusi apmācību iespējas. Tāpat 17% respondentu atbildēja, ka pēdējā gada laikā viņi neko nav darījuši, lai uzlabotu savas digitālās prasmes.
“Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka viņiem konkurētspējas saglabāšanai ir nepieciešams papildināt prasmes darbam ar tehnoloģijām. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa cilvēku aptaujā norādīja, ka apmācību iespējas nodrošina darba vieta. Tas ir signāls Latvijas uzņēmumiem pievērst lielāku uzmanību apmācībām un izglītībai kopumā. Accenture regulāri nodrošina apmācības uzņēmuma darbiniekiem. Tāpat šā gada vasarā uzņēmuma organizētajās Accenture bootcamp mācībās un praksē plānojam apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē. Ieguldījumi izglītībā sniedz pievienoto vērtību ne tikai uzņēmējdarbībā, bet valstiskā līmenī kopumā,” uzsver Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.
Apskatot tehnoloģiju izmantošanas paradumus, aptaujā secināts, ka vismaz puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā savu brīvo laiku ārpus profesionālajiem pienākumiem nevarētu iedomāties bez viedtelefona (56%), datora vai planšetes (51%) un ziņu portāliem un interneta pārlūkošanas, lai iegūtu informāciju. 42% cilvēku atbildēja, ka brīvo laiku nevarētu iedomāties bez epasta pārlūkošanas, televīzijas skatīšanās (39%), bet 37% respondentu atpūtu nevarētu iedomāties bez sociālo tīklu un izklaides lietotnēm. Savukārt 14% cilvēku visu brīvo laiku bez grūtībām spētu pavadīt bez tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanas.
Lielākā daļa jeb 59% iedzīvotāju nemaz neseko līdzi tam, cik daudz laika pavada pie dažādu ierīču ekrāniem. Tam apzināti seko līdzi 39% respondentu. Interesanti, ka pie ierīču ekrāniem pavadītajam laikam rūpīgāk seko līdzi jaunieši (vecumā no 18 līdz 24 gadiem). Lielākā daļa respondentu arī apzināti cenšas ņemt atslodzi no skatīšanās dažādu ierīču ekrānos — gandrīz puse (47%) to dara dažkārt, bet 21% to dara pastāvīgi.
Aptaujā arī noskaidrots, ka pārliecinoši lielākā daļa jeb 93% Latvijas iedzīvotāju ikdienā mēdz izmantot uzņēmumu klientu kartes, kas sniedz atlaides un dažādus bonusus no dalības lojalitātes programmās. Tomēr tajā secināts, ka respondentiem ir nepietiekamas zināšanas par to, ko lojalitāšu programmu organizētāji dara ar iegūtajiem datiem – 42% iedzīvotāju tikai apmēram nojauš, bet ceturtā daļa respondentu neko par to nezina. Puse no respondentiem, pēdējo reizi piesakoties kādā lojalitātes programmā, ir apdomājuši, vai ieguvumi no dalības lojalitātes programmā ir atdotās informācijas vērti, bet 43% par to nav domājuši.
Kopumā vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā nejūtas drošāk par savu datu aizsardzību, bet drošāk jūtas 29% aptaujāto cilvēku. Aptauja arī apliecina, ka vairums respondentu jeb 87% pēdējo divu gadu laikā nav nevienam uzņēmumam lūguši izdzēst tā rīcībā esošos viņu personas datus.
Lielākā daļa jeb 74% aptaujāto cilvēku kopumā ir pozitīvi noskaņoti par digitālajām tendencēm pakalpojumu izmantošanā, piemēram, lietotnē izsaukt taksometru vai pasūtīt ēdienu. Tas apliecina, ka iedzīvotājiem patīk šāda veida servisi un iespējas. Pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 82% iedzīvotāju uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir kopumā uzlabojušas viņu dzīvi. Arī šajā jautājumā novērojama tendence, ka, pieaugot ienākumiem, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka digitālās tehnoloģijas uzlabo viņu dzīvi. Gados jaunāki respondenti biežāk norāda, ka digitālās tehnoloģijas uzlabo viņu dzīvi.
Visbiežāk respondenti, uzsākot izmantot jaunajās tehnoloģijās balstītos pakalpojumus, patstāvīgi ar visu tiek galā un, ja nepieciešams, tad vajadzīgās pamācības vai instrukcijas atrod internetā. Tā norādījuši 57% respondentu. Palielinoties vecumam, samazinās respondentu īpatsvars, kuri ar to tiek galā patstāvīgi.
SKDS aptaujā, ko pasūtīja IT uzņēmums Accenture, 2020. gada aprīlī piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Lai palīdzētu iedzīvotājiem apgūt digitālās prasmes, Accenture organizē mācības un praksi.