Iekļaujošais kapitālisms
Pandēmija ir izraisījusi strauju uzņēmējdarbības uzplaukumu – gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā. Kā mēs izmantojam radušos apstākļus, lai nodrošinātu, ka ikviens, kurš vēlas, varētu piepildīt amerikāņu sapni? Pirmā ASV Āzijas izcelsmes melnādainā viceprezidente atklāj savu viedokli.
Es biju Kalifornijā, kad 1989. gadā daļu Oklendas līča tilta sagrāva Loma Prieta zemestrīce. Tolaik līderiem bija izvēle – atjaunot tiltu tādu, kāds tas bija, vai veidot no jauna, nostiprināt balstu sistēmu, lai tilts varētu izturēt iespējamos satricinājumus nākotnē. Viņi izvēlējās otro variantu.
Atkopjoties no pandēmijas, mūsu nācija – mūsu ekonomika un bizness, īpaši mazais bizness un jaunuzņēmumi – atrodas tieši tādas pašas izvēles priekšā. Pandēmija ir atklājusi mūsu ekonomikas trūkumus un plaisas. Trešā daļa mazo uzņēmumi ir slēgta. Gandrīz divi miljoni sieviešu ir zaudējušas darbu. Un miljoniem ģimeņu ir radušās grūtības ar pārtikas iegādi un īres apmaksu.
Un šajā brīdī mums ir ne tik daudz jālabo, bet jāizdomā no jauna. Pēc 60 miljardu dolāru atbalsta mazajiem uzņēmumiem mums ir jāpaplašina piekļuve kapitālam un jānojauc citas barjeras, kas kavē uzņēmēju panākumus visā valstī.
Visupirms – kapitāls. Nesen satiku Lorēnu Kantaroviči, pildītu pīrādziņu uzņēmuma īpašnieci no Kolorādo. Viņa savu biznesu sāka līdzīgi kā daudzi citi – savā virtuvē. Kad Lorēna meklēja kredīta iespējas, lai paplašinātos, bankas, pie kurām viņa vērsās, apgalvoja, ka viņa “nekvalificējas”. Ar savu smago darbu viņa pierādīja pretējo. Kopš tā laika Lorēnas bizness ir paplašinājies arō citās vietās un viņa ir pieņēmusi darbā daudz cilvēku.
Tas ir ģimenes stāsts. Tradicionālās bankas un riska kapitāla firmas ne vienmēr ir spējušas saskatīt sieviešu-uzņēmēju, turklāt vēl melnādaino, potenciālu. Bet kopienas aizdevēji bija radīti tieši šim mērķim. Tie saprot kapitāla pieejamības nodrošināšanas vērtību kopienās, kur ienākumi ir zemi, īpaši melnādaino kopienās, un tāpēc tie ir vērtīgi tieši šajās kopienās un visā valstī.
Kad biju ASV Senātā, es strādāju, lai panāktu papildu 12 miljardu dolāru finansējuma piešķiršanu kopienu aizdevējiem. Tagad mēs strādājam pie šī finansējuma palielinājuma. Mums visiem kopā jāpalīdz Amerikas uzņēmējiem iegūt kapitālu, kas nepieciešams viņu mērķu realizācijai.
Bet veiksmei ir vēl citi šķēršļi. Danielai Romaneti pieder dzijas veikals Virdžīnijā. Pirms dažiem mēnešiem es aizbraucu pie viņas un vēl pie dažiem uzņēmējiem. Viņi runāja par to, cik grūti ir pandēmijas laikā uzņēmējām iztikt bez bērnu kopšanas pabalstiem. Dažām nākas piegādāt savus produktus, braucot pie klientiem kopā ar bērniem, citām atvases jāņem līdzi uz darbu.
Sievietēm-uzņēmējām (un visiem uzņēmējiem) pandēmija ir aktualizējusi nacionālās sociālās aprūpes infrastruktūras nozīmi. Ļoti daudziem cilvēkiem sociālā palīdzība ir tilts uz uzņēmējdarbības attīstību. Tieši tāpēc, kad strādājam pie ceļu tīkla uzlabošanas, lai veicinātu transportu, uzlabojam patērētāju pārvietošanās iespējas un attīstām izdevīgu un pieejamu platjoslas interneta pieslēgumu, prezidents Džo Baidens un es vienlaikus strādājam arī pie pieejamiem un izdevīgiem bērnu un ģimenes pabalstiem.
Cīņā ar neiedomājamiem satricinājumiem Amerikas uzņēmējiem bija jāizdara izvēle par labu revolucionārām sava biznesa izmaiņām. Mazie veikali, piemēram, Danielas Romaneti, ātri pārgrupējās darbam tiešsaistē, lai saglabātu savus klientus, iesaistoties cīņā par pieprasījuma avotu, kas, šķiet, saglabāsies stabils. Arī restorāniem, piemēram, Lorēnas Kantaroviči uzņēmumam, bija jāizdara tas pats, izveidojot terases. Tikmēr visu veidu izgudrotāji jaunajos apstākļos ir radījuši lielu daudzumu pilnīgi jaunu produktu.
Šodien mūsu nācijai no jauna jāizgudro mūsu ekonomika, lai katrs Amerikas uzņēmējs varētu atvērt un attīstīt savu biznesu. Tieši pateicoties šādām inovācijām, mēs saglabāsim konkurētspēju, un, uzveicot pandēmiju, kļūsim stiprāki nekā jebkad agrāk.