Kavēšanās ar maziem iepirkumiem rada bažas par spēju organizēt lielus

Plānots veikt seguma atjaunošanu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā, kā arī vairāku tiltu remonti. Šis ir sen nepieciešams ieguldījums Latvijas ceļu atjaunošanā, tādēļ svarīgi, lai nerastos birokrātiski sarežģījumi tos īstenojot.

Kvalitatīvs ceļu tīkls joprojām ir ļoti būtisks priekšnoteikums ekonomikas attīstībai, jo savieno attīstības centrus, rada ērtības ražošanas un loģistikas attīstībai un, protams, sildīs ekonomiku arī pašā ceļu būves norises laikā. Atjaunot un veicināt efektīvas piegādes ķēdes un tranzītu ir svarīgi, īpaši tagad, valstij saskaroties ar Covid-19 vīrusa radītajām sekām uz tautsaimniecību. Lai organizētu Latvijas pietiekami ambiciozo plānu, nepieciešama raita un caurspīdīga iepirkumu organizēšana un tikpat raita un caurspīdīga lēmumu pieņemšana. Šādos apstākļos darbus būs iespējams uzsākt pēc iespējas ātrāk un arī ieguldījums tautsaimniecībā neliks kavēties.

Šajā kontekstā es vēlos vērst uzmanību uz kādu citu, jau agrāk izsludinātu iepirkumu un Latvijas Valsts Ceļu kavēšanos ar lēmuma pieņemšanu, lai gan apstākļi, kādos lēmums ir jāpieņem ir ļoti vienkārši. Šī gada 14. janvārī tika izsludināts Iepirkums par Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā, kura pieteikumu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2020. gada 26. februāris. Iepirkums attiecas uz ceļu marķējuma atjaunošanu visos Latvijas novados piecu gadu periodā. Kā minēts arī iepirkuma aprakstā, darbus nepieciešams uzsākt ar 1.jūliju, taču jūlijam pienākot, vēl joprojām nav sagaidīti iepirkuma rezultāti. Iepirkuma kavēšanās rada risku, ka ceļu marķēšanas darbi var netikt uzsākti līdz rudenim, kas tālāk var radīt precedentu tiesvedībām.

Atbilstoši minētā konkursa nolikumam, katrā iepirkuma daļā, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Respektīvi tiesības tiks piešķirtas piedāvājumam ar zemāko piedāvāto līgumcenu. Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantos konkrēti cenu, jo sagatavotās tehniskās specifikācijas ir detalizētas un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. Šādā gadījumā, kad galvenie tehniskie parametri un kvalitātes rādītāji ir noteikti, izdevīgāk ir izvēlēties labāko cenas piedāvājumu, nekā meklēt iespējas, kā izslēgt zemāko cenu, balstoties uz teorētiskiem pamatiem.

Vienlaikus šis iepirkums nav ļoti sarežģīts un ir skaidri zināms, kādas kvalitātes prasības tiek sagaidītas, tādēļ princips izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ir galvenais izšķiršanās punkts. Šim kritērijam vajadzētu atvieglot iepirkuma procesu, taču kā redzams, vairāk kā četrus  mēnešus pēc pieteikumu iesniegšanas lēmums vēl nav pieņemts, lai arī lētākā piedāvājuma izvēle šajā iepirkumā ļautu valstij ietaupīt pat 12 miljonus eiro. Šāda rīcība vai, pareizāk sakot, rīcības trūkums rada jautājumu, vai gadījumā, ja šāds ļoti vienkāršs iepirkums rada kavēšanos, lielāki un sarežģītāki iepirkumi nebūs par iemeslu kavēties ar iepirkumu veikšanu gadu garumā. Tas savukārt ir tiešs drauds apņēmībai uzlabot ceļu infrastruktūru, sildīt ekonomiku un nodrošināt labvēlīgus apstākļus biznesa attīstībai.