Iespēja izglābt pasauli

• Foto: Džamels Topins speciāli Forbes

2020.gada marta vidū Pfizer vadītājs Alberts Burla piedalījās videokonferencē kopā ar Amerikas farmācijas nozares vakcīnu izpētes un ražošanas grupu grandiem. Divas komandas līdz vēlam vakaram sprieda par Pfizer eksperimentālās Covid-19 vakcīnas izstrādes plānu, informējot Burlu, ka mērķis ir padarīt vakcīnu pieejamu “zibenīgi ātri”. Tai vajadzētu būt gatavai 2021. gadā.

“Tas nav gana labi,” noteica Burla. Pētnieku sejās parādījās spriedze, un Burla, saprotot, kādas pārdabiskas pūles jau ir pieliktas līdz šim, pateicās darba grupām. Bet viņš pie tā neapstājās un interesējās, vai videokonferences dalībnieki uzskata, ka rudenī vīruss varētu atgriezties, un kā viņiem šķiet, kas notiktu, ja vienlaikus sāktos šajā periodā paredzamā gripas sezona, bet vakcīna vēl nebūtu pieejama. Šādu jautājumu vairākas nedēļas vēlāk uzdeva arī federālie slimību kontroles centri.

“Paskatīsimies no citas puses,” teica Burla. “Iedomāsimies, ka mums ir neierobežota čeku grāmatiņa – par naudu nav jāuztraucas. Domājam, ka darīsim lietas vienlaikus, nevis secīgi. Pirms sapratīsim, kas darbojas, labāk jau laikus izveidot vakcīnu ražotnes. Ja mums nebūs vakcīnas, es par to parūpēšos personīgi; mēs strādāsim tik ilgi, kamēr to atradīsim.” Pfizer zinātniskais direktors Mikaels Dolstens atceras: “Viņš izaicināja savu komandu, izvirzīja ambiciozu mērķi – panākt, lai līdz gada beigām miljoniem neaizsargātu cilvēku būtu pieejama vakcīna.”

Maija pirmajā pirmdienā Baltimorā veselīgi brīvprātīgie saņēma pirmās vakcīnas devas; tā bija kopīgi ar Vācijas uzņēmumu BioNTech izstrādāta eksperimentāla Covid-19 vakcīna. Burla par to tika nekavējoties informēts. Nākamajā dienā intervijā no savām mājām Ņujorkas piepilsētā Skārsdeilā viņš uzsvēra, ka parasti ir nepieciešami vairāki gadi, lai panāktu to, ko Pfizer ir sasniedzis tikai dažu nedēļu laikā. “Tas, cik ātri esam tikuši uz priekšu, nav ierasti lielam, spēcīgas farmācijas uzņēmumam,” teica uzņēmējs. “Tas ir apskaužams ātrums biotehnoloģiju pasaulē.”

Burla (58), veterāns no Grieķijas, kurš 25 gadus kāpa pa Pfizer korporatīvajām kāpnēm, 2019. gadā sasniedza vadītāja krēslu, atklāj – pilnīgi nekas, ko viņš pieredzējis savas karjeras laikā, nevarēja sagatavot viņu šim mirklim. Tomēr viņš tic, ka masīvā korporatīvā transformācija, ko pats arī ir vadījis, stūrējot milzīgo konglomerātu (pārdošanas apjoms 2019. gadā – 51,8 miljardi dolāru) aizvien dziļāk augsta riska, bet vienlaikus arī augstas atdeves patentētu medikamentu izstrādes spēlē, attālinoties no nepatentētām zālēm un plaša patēriņa produktiem, piemēram, Advil un Chapstick, ir padarījusi Pfizer piemērotāku aktuālajiem apstākļiem.

2020.gada pavasarī uzņēmējs ir juties gluži kā amerikāņu kalniņos – piedzīvota nebeidzama panākumu un neveiksmju sērija. Un Pfizer šajā skrējienā nav viens – pasaules lielākās farmācijas kompānijas, ieskaitot Johnson & Johnson, Sanofi, AstraZeneca un Roche, cīņā ar Covid-19 liek lietā visu savu jaudu.

Vairāki eksperti uzskata, ka izaicinājums, kādu ir pieņēmis Burla – vakcīna, kas darbojas, tikai dažu mēnešu laikā – vienkārši nav reāls. Tomēr uzņēmēju tas nebiedēja. Viņš deva uzdevumu simtiem pētnieku izrevidēt Pfizer eksperimentālo un jau esošo medikamentu krājumus, meklējot potenciālos risinājumus. Viņš atklāj, ka ir piedalījies diskusijās un dalījies ar informāciju ar konkurentiem, kas ir nepieredzēta prakse lielo farmācijas uzņēmumu pasaulē. Burla ir padarījis Pfizer ražošanas kapacitāti pieejamu nelieliem biotehnoloģiju koncerniem, un viņš mēģina vienoties ar vēl daudzām citām kompānijām, kas izstrādā potenciāli iedarbīgus Covid-19 medikamentus.

Viens no plašāku rezonansi guvušiem mēģinājumiem šajā jomā ir Pfizer sadarbība ar inovatīvu Vācijas biotehnoloģiju uzņēmumu BioNTech, kura pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 120 miljoni dolāru. Plašāk tas pazīstams ar pretvēža zālēm. Sadarbības rezultātā izveidotā eksperimentālā Covid-19 vakcīna darbojas ar matrices RNS, kas ir progresīvākā tehnoloģija, bet vēl nekad līdz šim nav tikusi veiksmīgi pielietota. Pfizer cer līdz oktobrim iegūt ASV valdības ārkārtas apstiprinājumu vakcīnas izmantošanai. Unikālās stratēģijas pamatā būs četru dažādu mRNS kandidātvakcīnu izplatīšana valstī, lai varētu salīdzināt to efektivitāti un atmest nederīgās.

Gatavojoties šādam solim, kompānija pārvieto ražošanu uz četrām rūpnīcām, lai līdz gada beigām saražotu 20 miljonus vakcīnas devu, bet 2021. gadā – vairākus simtus miljonu. Burla apgalvo, ka kompānija Pfizer bija gatava 2020. gadā iztērēt miljardu dolāru vakcīnas izstrādei un ražošanai, lai tādējādi iegūtu nepieciešamo kapacitāti, vēl pirms tiks noskaidrots, vai tā darbojas. “Ātrumam šoreiz ir izšķirīga nozīme,” viņš uzsv.

Kamēr sabiedrība seko līdzi darbam pie vakcīnas izstrādes, Pfizer steidz šovasar uzsākt arī Covid-19 zāļu klīniskos pētījumus. Papildus tam uzņēmums piedalās pētījumā ar cilvēkiem, kura mērķis ir pārprofilēt Pfizer populāro artrīta medikamentu Xeljanz, lai tas būtu piemērots vēlāko stadiju Covid-19 pacientiem.

“Būt par vadītāju farmācijas uzņēmumā, kuram šādā krīzē ir tik liela nozīme, ir ārkārtīgi smaga nasta,” atzīst Burla. “Pat mani bērni jautā – vai esi ko atradis? Un visi, kas mani pazīst, prasa to pašu. Sajūta ir tāda – ja tev izdosies, tu vari izglābt pasauli, ja ne, tu to neizglābsi.”

Pērnā gada janvārī lieliskais imunologs Ugurs Sahins, kurš nodibināja BioNTech, akadēmiskajā žurnālā The Lancet izlasīja rakstu par Covid-19. Sahins izveidoja BioNTech, lai iekļūtu cilvēka šūnās ar mērķi iegūt informāciju par dažādām slimībām, īpaši vēzi, un viņš uzskata, ka līdzīgas tehnoloģijas varētu darboties arī koronavīrusa gadījumā. Drīz pēc tam viņs runāja ar Tomasu Strungmanu, vācu farmācijas jomas miljardieri, kurš gadiem ilgi ir atbalstījis Sahina un viņa sievas imunoloģes Ezlemas Tēreces darbu. “Viņš teica – šī ir liela katastrofa. Viņš teica, ka būs jāslēdz skolas, ka būs pandēmija,” sarunu atceras Strungmans. “Viņš ir norīkojis lielāko daļu savas komandas strādāt pie vakcīnas.”

Februārī Sahins (BioNTech akciju vērtībai strauji pieaugot, viņš ir kļuvis par miljardieri) sazinājās ar Katrīnu Jansenu, kura vada Pfizer vakcīnas izpētes un izstrādes komandu. Sahins pastāstīja, ka BioNTech ir atklājis Covid-19 kandidātvakcīnas, un jautāja, vai Pfizer būtu interese sadarboties. “Tu vēl prasi?” atbildēja Jansena. “Protams, ka mūs tas interesē!”

Pēdējos gados zinātniekus aizvien vairāk intriģē ideja par matrices RNS izmantošanu kā ģenētisku molekulu, kas šūnām nodod instrukcijas par proteīnu veidošanu, lai izstrādātu zāles pret vēzi, sirds slimībām un pat vīrusiem, pārveidojot cilvēka šūnas par medikamentu rūpnīcām. Tā kā SARS-CoV-2, plašāk zināms kā koronavīruss, ir RNS vīruss, pētnieki, tostarp Sahins, koncentrējas uz ideju izveidot mRNS šūnu ar pretvīrusu antivielu proteīnu radīšanas mehāniku.

Salīdzinājumā ar tradicionālajām vakcīnām mRNS vakcīnai ir milzīgas priekšrocības, jo tā ir veidota tieši no vīrusa ģenētiskā koda un to iespējams izveidot un ieviest klīniskajos pētījumos dažu nedēļu laikā – nav jāgaida mēneši vai pat gadi. Tomēr ir arī kāds liels trūkums – neviens nekad nav izveidojis veiksmīgu vakcīnu, izmantojot šo metodi.

BioNTech nav vienīgais, kas strādā pie mRNS vakcīnas. Biotehnoloģiju uzņēmums Moderna Therapeutics no Kembridžas (Masačūsetsā) janvārī sāka izmēģināt savu vakcīnu cilvēkiem, saņemot 483 miljonu dolāru lielu finansējumu no federālās valdības. Arī Moderna plāno ražot miljoniem devu mēnesī līdz gada beigām.

Pfizer sadarbība ar BioNTech jau ir stabila. Pirms diviem gadiem abas kompānijas noslēdza darījumu par 425 miljoiemu dolāru, kas paredzēja mRNS gripas vakcīnas izstrādi. Pfizer ieintriģēja mRNS potenciāls, kas ļautu atrast īsāko ceļu uz vakcīnas izstrādi jaunam vīrusa celmam katru gadu. Tieši šī elastība un ātrums iepatikās Burlam, kad pienāca laiks kopīgi ar partneri strādāt pie potenciālās Covid-19 vakcīnas.

16. martā Burla sapulcināja Pfizer vadītājus un paziņoja, ka investīciju atdevei darbā pie Covid-19 vakcīnas nav nekādas nozīmes. “Tas nav bizness kā parasti,” viņš teica. “Finansiāliem apsvērumiem nevajadzētu ietekmēt nekādu lēmumu pieņemšanu.” Nākamajā dienā Pfizer parakstīja nodomu vēstuli par sadarbību ar BioNTech. Līgumā, pie kura darbs beidzās aprīlī, nekur netika pieminēta komercializācija. Pfizer šim darbam velta ārkārtīgi daudz ražošanas, pārvaldības un pētniecības resursu, BioNTech nodrošina zinātnisko pamatu.

Tajā pašā laikā Burla pieņēma lēmumu atvēlēt projektam miljardu dolāru, tāpēc, ja vakcīna darbosies, to varēs padarīt pieejamu sabiedrībai jau šajā rudenī. Pfizer būs arī spiests papildus maksāt BioNTech 563 miljonus dolāru, ja viss izdosies atbilstoši plānam. “Miljards dolāru mūs nesalauzīs. Un, starp citu, es arī neplānoju šādu summu pazaudēt. Es parūpēšos par to, lai mūsu risinājums darbotos,” sola Burla. “Bet, pirms nav datu, nekas nav droši. Tāpēc – jā, mēs tik tiešām zaudēsim miljardu, ja vakcīna nestrādās.”

Pfizer pieeja ir unikāla, jo tiek testētas četras dažādas vakcīnas – atšķirīgas mRNS platformas, kuras, kā tiek prognozēts, izraisīs drošu imūnreakciju. Kompleksā testēšana sāksies ar visu četru vakcīnu dažādu devu testiem 360 brīvprātīgajiem no ASV un 200 no Vācijas, pakāpeniski palielinot iesaistīto skaitu līdz astoņiem tūkstošiem. ASV testi tika veidoti tā, lai uzņēmums varētu ātri apturēt testēšanu, ja izrādītos, ka kāda vakcīna neizraisa pietiekami liela daudzuma antivielu sintēzi organismā, lai cīnītos ar vīrusu. Uzņēmumi pielāgosies procesā. BioNTech nesen saprata, ka viena no vakcīnām jādozē ar mazāku devu, lai būtu droši; varētu teikt – pēdējā brīža izmaiņas.

Ekspertu vidū valda visai liela skepse par to, vai Pfizer mērķis padarīt miljoniem devu pieejamas ievainojamākajai sabiedrības daļai jau līdz augustam ir reāls. Drū Veismans, kura laboratorija Pensilvānijas Universitātē ir strādājusi ar BioNTech pie mRNS vakcīnas izstrādes pret infekcijas slimībām, nesen atklāja Forbes, ka nav pat skaidri zināms, vai šīs vakcīnas spēj novērst infekcijas slimību.

Pfizer vakcīnu izpētes vadītāja Katrīna Jansena uzskata, ka visā drīzumā Pfizer un BioNTech būs lielāka nojausma, kurai no četrām kandidātvakcīnām ir lielākais potenciāls un vai paredzētais ārkārtīgi īsais ieviešanas laiks ir reāls. Visticamāk, kompānijas tālāku izpēti turpinās tikai ar vienu vai divām vakcīnām, kurām ir vislielākais potenciāls. “Tas nav viegli. Taisnību sakot, neviens nekad neko līdzīgu nav darījis; es nevaru jums pateikt, kāda ir varbūtība,” saka Jansena. “Bezprecedenta krīze, kāda ir tagadējā pandēmija, pieprasa bezprecedenta risinājumus. Alberts bija pirmais, kas to ieraudzīja un arī rīkojās, sniedzot mums atbalstu un radot vidi, kurā mēs paši varam rīkoties drosmīgi.”

Kad Alberts Burla 2019. gada janvārī sāka strādāt par Pfizer vadītāju, viņš lika aizvākt lielo galdu no vadītāja konferenču telpas un ne ar ko to neizstāja, krēslus sakārtoja aplī, bet pie sienas piekāra pacientu bildes. Ideja bija veicināt atvērtu diskusiju un atgādināt cilvēkiem par farmācijas uzņēmuma īsto mērķi. Drīz pēc tam Pfizer darbinieki sāka pie saviem galdiem izvietot pacientu bildes, kurus viņi pazina vai ar kuriem bija sadraudzējušies.

Neierastais Burlas karjeras ceļš, kas ļāva viņam sasniegt korporatīvās virsotnes, sākās Grieķijas otrajā lielākajā pilsētā – Egejas jūras ziemeļu ostā Salonikos. Viņš uzauga vidusšķiras ģimenē (viņa tēvam un onkulim piederēja alkoholisko dzērienu veikals), kura bija daļa no nelielas ebreju minoritātes kopienas, kas bija pārdzīvojusi Vācijas okupāciju un holokaustu.

Mīlestība pret dzīvniekiem un zinātni pamudināja Albertu kļūt par veterinārārstu. Saloniku Aristoteļa Universitātē viņš izcēlās arī ar ģitāras spēli un dziedāšanu, bet vasarās strādāja par gidu. Grieķijas Pfizer filiālei viņš pievienojās 1993. gadā, lai strādātu dzīvnieku veselības nodaļā. Karjeras laikā šajā kompānijā Burla ar ģimeni dzīvojis kopumā astoņās pilsētās piecās dažādās valstīs, tostarp Polijā un Beļģijā.

Līdz 2014. gadam Burla bija kļuvis par augsta līmeņa vadītāju un strādāja Pfizer galvenajā birojā Manhetenās, kur cita starpā vadīja Pfizer vakcīnu un pretvēža medikamentu nodaļas. Viņš formālajā konglomerātā ienesa Vidusjūras vēsmas, viņa darba grupu tikšanās bija tālu dzirdamas parasti tik klusajos uzņēmuma gaiteņos. Burla lika atskaitēs iekļaut datus ne tikai par to, cik dolāru katra nodaļa nopelnījusi, bet arī – cik pacientiem konkrētā nodaļa ir palīdzējusi.

Īans Rīds, Pfizer toreizējais vadītājs, pārvērta kompānijas portfeli Volstrītā, kur paša uzņēmuma akcijām tolaik neklājās spīdoši, atpērkot daudz akciju un atsevišķi nodalot bērnu un dzīvnieku pārtikas sadaļas. Bet mazāk pamanīts palicis fakts, ka Rīds atjaunoja Pfizer zāļu ražošanas konveijeru tieši vakcīnu pamatbiznesā, kā arī iedrošināja Pfizer pētniekus izstrādāt specifiskas ārstēšanas metodes, īpaši cīņā ar vēzi, jo dažām uzņēmuma masu patēriņa zālēm, piemēram, populārajam Lipitor pret paaugstinātu holesterīnu, beidzās patents.

Burlas pēdējais amats pirms visa uzņēmuma vadības pārņemšanas bija Pfizer inovāciju grupas vadītājs. Šim darbam viņš pievērsās tā, it kā vadītu dzīvības zinātņu riska kapitāla uzņēmumu. Viņš deva uzdevumu visām sešām nodaļām, ieskaitot onkoloģijas, vakcīnu izstrādes un retu slimību izpētes, sacensties par finansējumu. “Es visiem teicu – esmu jūsu boss, un esam privāts uzņēmums; tas kuram būs labākās idejas, arī saņems finansējumu,” viņš atceras. “Pfizer izmēra uzņēmums ar nelielas biotehnoloģiju kompānijas domāšanu – tas vienmēr ir bijis mans sapnis.”

Bijušais priekšnieks Rīds saka: “Albertam piemīt neatlaidība, kas izpaužas arī tajā, kā viņš vada uzņēmumu, cenšoties izstrādāt vakcīnu vai Covid-19 ārstēšanas metodi ar pieejamajiem resursiem. Viņš ir harismātiska personība, cilvēks, kurš māk piešķirt videi nepieciešamo enerģiju, lai visi labi paveiktu savu darbu.”

Neatlaidību Burla nodeminstrēja arī februārī pēc kādas sarežģītas nedēļas nogales, kad viņš saprata, ka Covid-19 nebūs tikai Ķīnas problēma. Pirmdienas rītā, runājot ar augstākajiem Pfizer vadītājiem, viņš deva nepārprotamas pavēles. Viņš lika zinātnes nodaļu vadītājiem turpināt darbu laboratorijās, neraugoties ne uz ko, un uzsvēra, ka Pfizer būs jāpalīdz pasaulei, piedāvājot medicīnisku risinājumu. “Ja ne mēs, kurš tad?” retoriski vaicāja Burla. Ražošanas nodaļām viņš deva norādes izveidot Pfizer zāļu sarakstu (ieskaitot tās, kas nepieciešamas sirds slimību un bakteriālu infekciju ārstēšanai), kuras varētu būt pieprasītas pandēmijas laikā, un parūpēties, lai to ražošanā nebūtu nekādas aizķeršanās. Tad viņš oficiāli paziņoja valdei, ka uzņēmums maina kursu virzienā uz cīņu ar Covid-19.

Kādu dienu pārkārtošanās procesa laikā Pfizer direktors Skots Gotlībs, kādreizējais Pārtikas un zāļu pārvaldes vadītājs, atstāja uzņēmuma biroju Manhetenā, bet jau pēc dažām stundām piepildījās viņa bažas – no Kalifornijas tika ziņots par lokālas inficēšanās gadījumiem. Tajā vakarā Gotlībs ierakstīja tviterī: “Mūs sagaida ilga cīņa, kuras gaitā mums visiem kopā nāksies kaut ko upurēt.” Bet, daļēji pateicoties Burlas darbam Pfizer, viņš varēja arī atklāt, ka vakcīna un zāles jau ir ceļā.

“Alberts jau no paša sākuma ir licis saprast, kāpēc ir tik ļoti svarīgi ieguldīt milzīgu darbu un Pfizer resursus, pat nedomājot par biznesa rādītājiem,” saka Gotlībs. “Vakcīnas atklāšana var mainīt cilvēces vēsturi – likme ir tieši tik nozīmīga. Savukārt lieliem uzņēmumiem ir iespējas mērogot ražošanu un veikt plašus testus; nelieli produktu izstrādātāji to nevar atļauties.”

Marta vidū Burla izlēma publiski informēt par Pfizer plāniem dalīties ar saviem Covid-19 izpētes datiem ar konkurentiem farmācijas nozarē. Viņš solīja izmantot jebkādu viņam pieejamo ražošanas kapacitāti un pat pārcelt ražošanu uz Pfizer rūpnīcām, lai ražotu Covid-19 zāles, ko būs atklājušas citas kompānijas. “Jūs taču zināt parunu – esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm,” saka Burla.

Kopš tā laika Pfizer ir saņēmis ziņas no 340 uzņēmumiem un jau ir nodrošinājis tehnisku palīdzību dažiem no tiem, bet ar citiem gatavojas noslēgt lielus ražošanas līgumus. Pfizer arī veic pārrunas ar atsevišķiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums savu Covid-19 zāļu izveidei.

Burla pats pie sevis domā: “Vai mani bērni rudenī ies skolā? Arī es esmu tikai daļa no sabiedrības – nevaru taču klusēt.” Videokonferences laikā ar Pfizer direktoru padomi aprīļa beigās kāds pajautāja, kas notiks, ja vairāki vakcīnu ražotāji būs atklājuši līdzekli, kas darbojas. Burla atbildēja – tas būtu labākais, kas var notikt, jo Pfizer varētu īsā laikā saražot milzīgu daudzumu vakcīnas devu.

Bez vakcīnas Svētā Grāla Pfizer cenšas atklāt arī citus ārstēšanas līdzekļus un risinājumus. Pētniekus, kuriem tika dots uzdevums apvienot spēkus, izmantojot Pfizer molekulāro datubāzi, ieintriģēja daži antivirāli elementi, kas var uzbrukt vīrusam, apturot tā spēju dalīties. Pēc tam, kad janvārī Pfizer sekvencēja koronavīrusa DNS, pētnieki izsprieda, kurš no tiem varētu darboties vislabāk.

Pirmsklīniskie pētījumi izrādījās visai sarežģīti. Pfizer nevarēja atrast laboratoriju, kurā veikt nepieciešamās analīzes. Pirms desmit gadiem uzņēmums samazināja pretvīrusu līdzekļu izpēti, un tam vairs nebija piemērotas laboratorijas, kurā strādāt ar dzīvu vīrusu. Burla pat vienubrīd sāka uztraukties, ka bez laboratorijas tiks nopietni aizkavēts klīnisko pētījumu process. Tomēr kāda valdības medicīnas aģentūra palīdzēja Pfizer atrast piemērotu vietu Nīderlandē.

Ir bijušas “vairākas sliktas ziņas, kas paziņotas trīs stundas pēc labām ziņām”, stāsta Burla. Pfizer laboratorijā atklāja, ka viens no proteāzes inhibitoriem, kas sākotnēji tika veidots cīņai ar SARS, izrāda antivirālas īpašības pret SARS-CoV-2. Tagad Pfizer mērķis ir jau līdz vasaras beigām sākt pētījumus ar cilvēkiem, izmēģinot atklāto intravenozi ievadāmo pretvīrusa līdzekli.

Vēl kādas Pfizer zāles, kas piesaistījušas uzmanību, ir Xeljanz – reimatoīdā artrīta medikaments, kas ik gadu uzņēmumam nodrošina 2,2 miljardus dolāru. Potenciāli tas tiek uzskatīts par līdzekli, kurš samazinās imūnsistēmas smago reakciju uz Covid-19, kas var pārslogot atsevišķu pacientu organismu. Pfizer atbalsta Xeljanz pētījumus Itālijā, bet ASV testos tiek izmēģinātas citas artrīta zāles – eksperimentāls medikaments, kas cīnās ar vīrusu, iedarbojoties uz Irak-4 proteīnu.

Bet, kamēr tas viss notiek, Burlas pienākums joprojām ir uzņēmuma vadība. Viņš bija ieplānojis simbolisku vizīti kādā Pfizer rūpnīcā – neviena no tām nav slēgta –, bet vēlāk saņēma informāciju, ka viņu nevarēs uzņemt, jo patlaban viesi rūpnīcas teritorijā nedrīkst atrasties.

“Nezinu, vai kādreiz esmu bijis kam tādam gatavs,” saka Alberts Burla. “Sajūta ir tāda, ka jāsamierinās un jāpielāgojas situācijai, jo ko gan citu tu vari darīt.”