Veselība no robota rokām
Forbes
Baltic edition
Inficēšanās risku samazināšana Covid-19 pandēmijas laikā, darba roku trūkums Latvijas ekonomikā pacientu ērtības un ātrums, kā arī robotu spēja strādāt 24 stundas diennaktī – tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc Latvijas lielākā klīniskā laboratorija – “E. Gulbja laboratorija” – arvien vairāk ievieš robotiku un automatizētos risinājumus savā ikdienā.
“Robotu ieviešana laboratorijas ikdienā paver samērā plašas laboratorijas attīstības iespējas,” stāsta “E. Gulbja laboratorija” laboratorijas speciālists Mikus Gavars. “Piemēram, tādu robotu kādu mūsu laboratorija Covid-19 pandēmijas laikā izmantoja siekalu paraugu nodošanai, var izmantot jebkuru cilvēka paša ievākto analīžu nodošanai – ērču, urīna, fēču, sēnīšu paraugu, tuvā nākotnē – gļotādas uztriepju savākšana ģenētiskajām analīzēm. To pašu var darīt arī ar dzeramā ūdens analīzēm , kuras “E. Gulbja laboratorija” sākusi veikt. Bezkontakta analīžu nodošanas punktu izmantošana atbrīvo pacientus no nepieciešamības no rīta ar urīna parauga trauciņu stāvēt rindā uz šī parauga nodošanu, tas atbrīvo arī darba rokas laboratorijā. Pati procedūra ir vienkārša – laboratorijas mājas lapā samaksā par konkrēto analīzi, aiziet līdz bezkontakta analīžu savākšanas punktam jeb robotam, ievadot saņemto PIN kodu saņem parauga savākšanas komplektu, tad savāc paraugu un atdod to robotam. Tālāk laboratorijas kurjers analīžu paraugus vairākas reizes dienā savāc no robota un aizved uz laboratoriju analizēšanai. Nododot savākoto paraugu robotam, tiek parādīts arī laiks, kad būtu jāsaņem analīzes rezultāti.
Klienti novērtē pozitīvi
Skatoties no klientu viedokļa, bezkontakta analīžu savākšanas punkti nodrošina vairākas priekšrocības, galvenokārt, darba laiku 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Pieejamo analīžu spektrs šādos bezkontakta punktos kļūs arvien lielāks.
Piemēram, stāsta M. Gavars, ja brīvdienā tiek atrasta piesūkusies ērce, tad pacientam ir divas iespējas – gaidīt līdz pirmdienai, kad atkal darbosies laboratorijas, tad nodot šo ērci analīzei un uzzināt vai tā bija vai nebija inficēta. Vai arī otra – nodot ērci analīzei bezkontakta pieņemšanas punktā un saņemt atbildi krietni ātrāk. Bezkontakta analīžu nodošanas punkti ir bijuši neatsverami Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas laikā, kad masveidīgi tika testēti gan čempionāta dalībnieki, gan žurnālisti un cits personāls, lai pārliecinātos, ka viņi nav inficēti ar SARS-CoV-2 vīrusu. Tāpat bezkontakta punkti izrādījušies ļoti noderīgi arī vasarā, bērnu nometņu laikā. “Vasaras nometnes sākas pirmdienās un visiem to dalībniekiem pirms nometnes jānodod siekalu testi, kuriem jābūt ne vecākiem par 48 stundām. Bērni uz nometnēm dodas no visas Latvijas un testēšanai bija jābūt pieejamai visā teritorijā. Nodrošināt visu laboratorijas pieņemšanas punktu darbību brīvdienās ir praktiski neiespējami, gan trūkstošā darba spēka, gan viņiem nepieciešamo brīvdienu dēļ. Toties robotiem brīvdienas nav vajadzīgas un viņi lieliski spēja atrisināt šo situāciju.”
Domājām līdz izdomājām
Ideja par bezkontakta analīžu pieņemšanas punktiem radās 2020. gada pavasarī, kad Covid-19 dēļ tika ierobežota darbība vietās, kur pulcējas liels daudzums cilvēku, tai skaitā ambulatoro pacientu pieņemšana. Bezkontakta punktu mērķis bija samazināt cilvēku plūsmu “E. Gulbja laboratorijā”. Taču pandēmijas laiks ļāvis arī saskatīt šādas sistēmas priekšrocības, jo robotu pielietošanas iespējas kļūst arvien plašākas. Vienlaikus tiek atzīts, ka uzņēmuma uzstādītajiem bezkontakta analīžu nodošanas punktiem analogu pasaulē neesot, tā esot uzņēmuma paša oriģināla ideja. “Sēdējām, domājām, ko darīt pandēmijas apstākļos. Sākotnēji domājām par pakomātiem, bet tad sapratām, ka tie nebūs izmantojami – tur nav mums nepieciešamās temperatūras kontroles un drošības aspektu, bez tam izrādījās arī, ka uz pakomātu piegādi pandēmijas apstākļos bija jāgaida 12 mēnešus. Tā sapratām, ka būs jārada vajadzīgais risinājums pašiem. Laimīgā kārtā jau iepriekš bijām iepazinušies ar Latvijas inženieru uzņēmumu “JK Energo”, viņi arī piekrita izgatavot mums vajadzīgos robotus. No idejas līdz pirmajam uzstādītajam un reāli strādājošajam bezkontakta analīžu nodošanas punktam pagāja pusgads. Sākotnēji tika izgatavoti bezkontakta analīžu nodošanas roboti, bet pēc tam uzsakām darbu pie robotiem, kas darbojas laboratorijas iekšienē, piemēram, paraugu reģistrētājus, transporta robotus, paraugu šķirotājus un kārtotājus, atkritumu izvešanas robotus. Pamata motivācija robotu izmantošanai ir ļoti vienkārša – tas ļoti labi papildina cilvēka darbu, kā arī roboti neslimo, tiem nav jāievēro karantīna un var nekļūdīgi strādāt 24 stundas diennaktī.” stāsta Gavars. “Jāatzīst arī, ka iespēja nodot analīzes bez kontakta ar laboratorijas personālu kopumā atbilst Latvijas iedzīvotāju mentalitātei, līdzīgi kā pašapkalpošanās kasu ieviešana lielveikalos krasi samazinājusi cilvēku skaitu, kas izmanto tradicionālās kases.
Šobrīd Latvijā uzstādīti jau 22 bezkontakta nodošanas punkti – Rīgā, Mārupē, Ādažos, Jūrmalā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, tiek plānots uzstādīt vēl. Viena robota “jauda” ir 300 paraugu pieņemšana dienā, tātad visi kopā spēj apkalpot vairāk kā sešu ar pusi tūkstošu pacientu visur Latvijā. Šī sistēma turpinās attīstīties, plānota jaunu bezkontakta punktu uzstādīšana un pieņemto analīžu klāsta paplašināšana un pilnīgi iespējams, ka nav tālu laiks, kad tieši šādu analīžu nodošanas formu mēs sāksim uzskatīt par normu.
Īpaši radoši inženieri
Atbildot uz jautājumum vai “bezkontakta analīžu nodošanas punkti un citi “E. Gulbja laboratorija” izmantotās robotizētās iekārtas ir eksportējamas arī uz ārvalstīm, uzņēmuma “JK Energo” biznesa attīstības vadītājs Reinis Stašulāns, skaidro, ka ar savu pieredzi un sasniegumiem labprāt dalāmies ar sadarbības partneriem un citiem interesentiem. Vairākos “JK Energo” projektos, esam risinājuši procesus, kas starptautiskā līmenī vēl nav plaši robotizēti. Mūsu radītos risinājumus augstu vērtē arī atzīti tādi robottehnikas uzņēmumi kā “OnRobot”. 2021 gada starptautisko partneru samitā šis uzņēmums mūsu bezkontakta analīžu nodošanas punktus atzina par gada labāko kolaboratīvo risinājumu. Līdzīgi, 2022. gada samita laikā, robotizētā paraugu arhivēšanas stacija ieguva otro vietu. Līdz šim aktīvākā sadarbība mums veidojusies tieši ar Dānijas uzņēmumiem, kas Eiropas kontekstā ir vieni no spēcīgākajiem nozares attīstītājiem. Turpinot izstrādāt jaunus un unikālus risinājumus, kas uzlabo procesu efektivitāti un padara iespējamu straujāku uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, saskatām potenciālu šādu produktu eksportam arī citās Eiropas valstīs.
Runājot par Latvijas potenciālu robotu radīšanā, R. Stašulāns uzsver, ka liela daļa robotizācijas projektu tiek ieviesti darbaspēka trūkuma dēļ, vai rutīnas/atkārtojošu procesu automatizācijai, ļaujot cilvēkiem pievērsties atbildīgākam un jēgpilnākam darbam. Arī Latvijā, daudzi uzņēmumi saskaras ar šiem izaicinājumiem, tādēļ potenciāls robotizācijai ir pietiekami liels. Strādājot ar Latvijas uzņēmējiem un robotizējot dažādus procesus, pieejamais intelektuālais kapitāls pakāpeniski palielinās. Runājot par pašu pieredzi, secinām ka Latvijas inženieri izceļas ar īpašu radošumu problēmu risināšanai. Īstenojot uzņēmumu robotizācijas projektus, esam saskārušies ar situācijām, kurās ražotājs nav spējīgs piedāvāt gatavu risinājumu konkrēto procesu automatizācijai vai arī vairāku sistēmu efektīvai sasaistei, tādēļ šie iztrūkstošie posmi bieži vien jārada mums pašiem. Piemēram, nesen saskārāmies ar situāciju, kurā, ieviešot mobilos, proti, braucošos robotus, nebija pieejams atbilstošs risinājums liftu un robotu integrācijai un pārvaldei. Veltot laiku izpētei un eksperimentiem, radījām šai problēmai unikālu risinājumu, kas ļāva veiksmīgi sasaistīt liftus un robotus. Kopš šī risinājuma ieviešanas esam palīdzējuši arī citiem, starptautiskiem sadarbības partneriem ar līdzīgu izaicinājumu risināšanu.