Valsts un pašvaldību iestādēm liedz pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus
Forbes
Baltic edition
1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un tām piederošām kapitālsabiedrībām – pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū, informēja Konkurences padomē (KP).
Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām un īstenot tādas darbības, kuru dēļ uzņēmēji ir spiesti pamest tirgu.
Ja KP saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tai piederošu kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām varēs piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma.
Kā skaidroja KP, publisku personu radīti konkurences kropļojumi var izpausties dažādos veidos. Tomēr visbiežāk publiskas personas savā darbībā neievēro konkurences neitralitātes principu un diskriminē privātos uzņēmējus.
Piemēram, publiska persona, izmantojot administratīvo varu, īpašu labvēlību izrāda savai kapitālsabiedrībai, tādējādi nepamatoti ierobežojot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicinu uzņēmējus, kas saskārušies ar publisku personu izraisītiem vai veicinātiem konkurences kropļojumiem, ziņot par tiem padomei.
Pirmais Konkurences likuma grozījumu gads pamatā būs vērsts uz izglītošanu un konsultēšanu.
Kā norādīja padomē, publisku personu radīti konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām konkurences vides problēmām Latvijā, par ko KP ceļ trauksmi jau no 2012. gada.