Vai Latvijas Pašvaldību savienība lobē kāda uzņēmēja intereses un apšauba Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus?

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Ilustratīvs foto. Autors: Patarapong saraboon / Shutterstock

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 28.04.2023. organizēja vebināru “Publiskās teritorijas apgaismojuma iepirkumu veiksmīgas organizēšanas nosacījumi”. Vebināra ievaddaļā LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa norāda, ka šo vebināru LPS rīko, lai pašvaldībām būtu izpratne par iepirkumu rīkošanu apgaismojuma iepirkumos, tādēļ LPS, lai informētu pašvaldības par biežāk pieļautajām kļūdām, ir aicinājusi vadīt vebināru vienu no atzītākajiem ekspertiem Ievu Lācenbergu-Rocēnu.

Īsa atkāpe par biedrību “Latvijas Pašvaldību savienība” - LPS uzdevumos ietilpst pārstāvēt tās dalībnieku (t.i. pašvaldību) intereses un nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā, ka sarunās ar ministrijām par finansējuma sadali, kā arī normatīvo aktu projektiem pašvaldību intereses pārstāv LPS, ir saprotams, ka Latvijas pašvaldības uzticas un paļaujas LPS kompetencei un zināšanām. Attiecīgi ir pašsaprotami, ka pašvaldības ņem vērā LPS organizētos pasākumos pausto ekspertu viedokli kā ticamu un atbilstošu.

Šaubas par LPS piesaistītās ekspertes kompetenci

Iepazīstoties ar vebinārā izsāknējošo informāciju, rodas šaubas, vai piesaistītā eksperte ir kompetenta sniegt pašvaldībām specifiskus ieteikumus, kas saistīti ar apgaismojuma iepirkuma tehniskajām prasībām, proti: vai ekspertes sniegtie ieteikumi nav pretrunā vispārpieņemtajai nozares praksei citās ES valstīs, kā arī pretrunā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieņemtajiem lēmumiem šajā jomā. Vēl jo vairāk, rodas šaubas, vai piesaistītā eksperte nepārstāv kāda konkrēta piegādātāja intereses, cenšoties ietekmēt pašvaldību viedokli apgaismojuma iepirkumu prasību noteikšanai.

Vebinārā eksperte norāda uz dažādam pārmērīgām un netipiskām tehniskām prasībām apgaismojuma iepirkumos. Tā, piemēram, eksperte iesaka neizvirzīt iepirkumos prasību par ENEC+ sertifikātu, kā arī norāda, ka prasība par rūdīta stikla gaismekļa aizsardzībai izvirzīšana varētu būt pamats sūdzībai (jo, ekspertes prāt, arī citi materiāli nodrošina aizsardzību). Tāpat eksperte izvirza savdabīgu jautājumu, vai vispār ir būtiski interesēties par katra konkrētā gaismekļa atbilstību un katra gaismekļa tehnisko dokumentāciju, jo galvenais mērķis esot tieši elektrības patēriņa samazināšana.

Iespējams, ka eksperte vebināra laikā izsaka apgalvojumus, kas tomēr nav ekspertes kompetencē un ir pretrunā gaismekļu industrijā vispār pieņemtajiem faktiem. No publiski pieejamām citu Eiropas Savienības valstu apgaismojuma iepirkumu prasībām izriet, ka ekspertes norādītās “pārmērīgās un netipiskās” prasības ir plaši pielietotas ielas apgaismojuma iepirkumu tehniskās prasības. Tomēr interesantākais ir fakts, ka dienu pirms LPS rīkotā vebināra IUB publicēja pārskatu par iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem attiecībā uz LED gaismekļu iepirkumos noteiktajām prasībām. No IUB pārskata ir vienkārši secināt, ka visas ekspertes norādītās “pārmērīgās un netipiskās” prasības IUB ieskatā ir atzītas par pamatotām ne vienā vien sūdzību izskatīšanas sēdē. No IUB pārskata arī izriet, ka lielāko daļu no ekspertes norādītām “pārmērīgām un netipiskām” prasībām par tādām ir uzskatījis tieši viens tirgus dalībnieks - SIA „RCG Lighthouse”.

Forbes vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā ar vairākiem jautājumiem par to, kā Ieva Lācenberga-Rocēna tika izvirzīta par eksperti jautājumā par gaismekļu iepirkumu tehniskajām prasībām; vai LPS pirms tam pārliecinājās, ka eksperte ir neatkarīga un nepārstāv neviena tirgus dalībnieka intereses; vai LPS ir pārliecināta, ka ar ekspertes atziņām netiek lobētas kāda konkrēta piegādātāja intereses un vai LPS piekrīt ekspertes norādītājam prezentācijā.

Latvijas Pašvaldību savienība, vispārīgi atbildot uz Forbes jautājumiem, norāda, ka “viens no LPS galvenajiem noteikumiem un darba principiem ir nepārstāvēt kāda konkrēta komercuzņēmuma intereses jebkurā no rīkotajiem pasākumiem. Pastāv iespējamība, ka kāds konkrēts uzņēmums informē par savu piedāvāto pakalpojumu vai produktu, piemēram, izpilddirektorus, bet tādā gadījumā nodrošinām skaidru un nepārprotamu informāciju, ka tā ir komercreklāma un par reklamēšanu arī samaksā”. Savukārt par ekspertes paustajām atziņām LPS informē, ka “Paustā informācija bija ieteikuma formā, katrs semināra dalībnieks pats var izvērtēt, ko ņemt vai neņemt vērā savā ikdienas darbā.” LPS norāda, ka Ievai Lācenbergai-Rocēnai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze iepirkumu jomā, taču neprecizēja, vai ekspertei ir tehniskas zināšanas par gaismekļiem.

Vai tiek lobētas SIA „RCG Lighthouse” intereses?

Kā raksta sākumā minēts, jau iepriekš dažādi autori ir norādījuši uz iespējamu SIA „RCG Lighthouse” interešu lobēšanu ar Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalību, kā arī uz SIA „RCG Lighthouse” saistību ar Edvardu Smiltēnu un partiju „Latvijas Reģionu Apvienība”. Aivars Draudiņš, kurš šobrīd ir savas partijas biedra -  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieks, kandidējot 2021.gada pašvaldību vēlēšanās kā savas darba vietas norādīja, ka ieņem trīs amatu:

• Rīgas dome - Priekšsēdētāja vietnieka (t.i. Edvarda Smiltēna) padomnieks;
• RCG LightHouse, SIA - Pašvaldību projektu direktors;
• Latvijas Reģionu Apvienība - Revīzijas komisijas loceklis.

Protams, fakts, ka Aivars Draudiņš iepriekš ir apvienojis amatus gan valsts pārvaldē, gan privātā sfērā, neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus par uzņēmuma interešu lobēšanu, tomēr jautājums par iespējamu interešu konfliktu nevar tikt izslēgts.

Tāpat arī LPS organizētā vebinārā tiešu SIA „RCG Lighthouse” piedāvāto produktu komerceklāmu konstatēt nevar, tomēr neatbildēti paliek jautājumi par to, kā juriste Ieva Lācenberga-Rocēna ir kļuvusi par eksperti jautājumos par gaismekļu iepirkumu tehniskām prasībām; kādēļ viņas 28.04.2023. atziņas attiecībā par gaismekļu iepirkumu tehniskām prasībām ir pretrunā ar IUB 27.04.2023. publicēto praksi; kādēļ Lācenbergas-Rocēnas paustais par nevēlamām gaismekļu iepirkumu tehniskām prasībām lielā daļā sakrīt tieši ar SIA „RCG Lighthouse” iepriekš IUB neveiksmīgi apstrīdētām gaismekļu tehniskām prasībām?

Uzskatāmībai piedāvājam saīsinātu informācijas apkopojumu:

*Sniegti tikai daži piemēri no ārvalstu prakses – ES apgaismojuma iepirkumu nolikumiem, tomēr kopumā ir liels apjoms iepirkumu ar līdzīgām kvalitātes prasībām, kas ES valstīs tiek uzskatītas par pašsaprotamām gaismekļu kvalitātes nodrošināšanai.

Varbūt atbildes uz iepriekš minētajiem neatbildētiem jautājumiem ir saistītas ar SIA „RCG Lighthouse” vēlmi, izmantojot LPS politisku atbalstu, ietekmēt pašvaldības rīkoties pretēji IUB esošajai praksei?  Līdz šim, izskatot neskaitāmās SIA „RCG Lighthouse” sūdzības, visos gadījumos (izņemot vienu)** IUB ir lēmis par labu pasūtītāja tiesībām izvirzīt gaismekļiem augstas kvalitātes prasības. Saprotams, ka ir grūti pašvaldībām pārdot zemākas kvalitātes preci, ja iepirkuma prasības jau sākotnēji uzstāda augstu latiņu. Saprotams arī, ka komersants jebkuras, arī zemas kvalitātes preces pārdošanu centīsies sekmēt jebkuriem līdzekļiem. Tas, kas nav saprotams, ir Latvijas Pašvaldību savienības rīcība. LPS statūtos norādīts, ka LPS aizstāv demokrātijas principus. Saprotams, ka demokrātijas principi ietver arī tādu mērķu kā brīvas konkurences, sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kā arī korupcijas novēršanu. LPS uzdod par eksperti personu, kura bez atbilstošas inženierzinātņu izglītības pauž atbildīgai iestādei (IUB) pretējas atziņas par ielu apgaismojuma tehniskiem jautājumiem (jāpiemin, ka IUB tehnisko jautājumu vērtēšanai savās sēdēs pieaicina atbilstošos ekspertus, piemēram, no Rīgas Tehniskās universitātes). Īpaši kritiski vērtējams ir fakts, ko IUB 27.04.2023. prakses apkopojums uzskatāmi parāda -  LPS eksperte (apzināti vai neapzināti) aizstāv SIA „RCG Lighthouse” intereses iepirkumos neizvirzīt augstas kvalitātes prasības, lai gan IUB pavisam “svaigā” praksē neskaitāmus šādus SIA „RCG Lighthouse” mēģinājumus ir noraidījis kā nepamatotus. Gribētos cerēt, ka pašvaldībām, apgūstot pieejamos 10 miljonus ielu apgaismojumam, pietiks zināšanu un izpratnes sekot IUB publicētai praksei, nevis vadīties no Latvijas Pašvaldību savienības ekspertu personīgā viedokļa. Tāpat vēlams, ka arī turpmākos Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajos semināros paustos viedokļus pašvaldības spēs izvērtēt kritiski un lēmumus pieņems ar mērķi nodrošināt demokrātisku, tiesisku un efektīvu pārvaldi.