Vai gaidāma globāla pārtikas krīze?
Kara operācijas Ukrainā, kas risinās uz fona, kad pasaules ekonomiku jūtami skar koronavīrusa pandēmijas sekas, ir būtiski palielinājušas globālās pārtikas krīzes iespējamību. Sekojošās ASV un Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju izraisīja ražošanas un piegādes ķēdes traucējumus. Tā rezultātā ievērojami pieauga energoresursu, lauksaimniecības produktu un minerālmēslu cenas, tādējādi veicinot pārtikas preču cenu globālo inflāciju.
Sankcijas pret Krieviju arī ierobežoja Krievijas uzņēmumu iespējas veikt norēķinus dolāros, eiro, mārciņās un jenās. Turklāt ES savos sankciju sarakstos ir iekļāvusi virkni Krievijas oligarhu, kā arī ir noteikusi embargo Krievijas oglēm un piemērojusi sankcijas pret atsevišķām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm, tostarp naftas un gāzes un kālija sektoru. Sestajā sankciju paketē Eiropas Komisija ierosināja arī noteikt naftas embargo Krievijai.
Apstiprinot aizvien jaunus ierobežojumus, Brisele atbildību par sankciju interpretāciju un piemērošanu uzliek pašām ES dalībvalstīm. Tajā pašā laikā Latvijas regulatori nereti izvēlas stingrākos reaģēšanas variantus, tādējādi pat kaitējot savām interesēm un Latvijas un Eiropas interesēm. Praksē redzams, ka sankcijas nodara lielāku ļaunumu pašai Latvijai, nevis Krievijas ekonomikai, kurai ir spēcīgi trumpji, jo Eiropa ir atkarīga no Krievijas ogļūdeņražu izejvielām.
Latvijas unikālais ģeogrāfiskais novietojums ļauj tai atrasties lielāko starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunktā. Valsts vēsturiski ir galvenais tirdzniecības centrs starp Rietumiem un Austrumiem, transporta koridori šķērso Latviju no austrumiem uz rietumiem un no ziemeļiem uz dienvidiem. Tajā pašā laikā galvenā tranzīta kravu plūsma virzās caur Latvijas ostām, savienojot Krieviju, NVS valstis un Āziju ar Rietumeiropu un visu pasauli. Transporta un loģistikas nozarei ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, un tā veido vairāk nekā 12% no valsts IKP.
Krievija Latvijai ir (vai vismaz līdz šim ir bijusi) viens no lielākajiem partneriem importa jomā. Tādējādi dzelzceļa pārvadājumu struktūrā aptuveni 98% ir starptautiskie pārvadājumi, kurus galvenokārt nodrošina galvenokārt kravu plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas. Šos pārvadājumus šobrīd skar ES sankcijas. Rīgas brīvosta, piemēram, jau ir zaudējusi minerālmēslu kravas, jo viens no termināliem, kas tos pārkrāva, iepriekš piederēja kādam Krievijas uzņēmējam, kurš bija sankciju sarakstā. Pēc Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Viestura Zepa teiktā, Krievijas un Baltkrievijas kravas no Rīgas ostas kravu apgrozījuma veidoja 40% – aptuveni 24 miljonus tonnu gadā.
Taču tagad Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir apturēts. Valsts budžeta zaudējumi sankciju dēļ sasniedz miljonus eiro. Budžetu vēl vairāk grauj finansiālā atbalsta pasākumi Ukrainai. Vienlaikus uzņēmumi būs spiesti atlaist simtiem vietējo darbinieku, kas tā vai citādi saistīti ar Krievijas kravu tranzītu.
Enerģētikas krīzes dēļ minerālmēslu cenas strauji pieauga jau 2021. gada rudenī. Dabasgāze, ko izmanto minerālmēslu ražošanā, ir tik ļoti sadārdzinājusies, ka daži ražošanas uzņēmumi, piemēram, Odesas ostas rūpnīca Ukrainā, Spānijas uzņēmums Fertiberia, kā arī Amerikas CF Industries un Norvēģijas Yara, bija spiesti pārtraukt agroķimikāliju ražošanu, jo tā izrādījās nerentabla. Sankciju karš ir nopietni pasliktinājis situāciju šajā jomā. Tā rezultātā daudzi lauksaimnieki minerālmēslus vairs nevar iegādāties, jo tie ir pārāk dārgi.
Pēc lauksaimniecības preču tirdzniecības uzņēmuma Scandagra Latvia pārstāvja Aleksandra Katiševa teiktā, Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu, tai skaitā kālija un fosfora mēslošanas līdzekļu, īpatsvars Latvijas tirgū bija 60%. 2021.gadā no Krievijas tika importēti pēc vērtības 52% un pēc apjoma 54% mēslošanas līdzekļu, savukārt ES kopumā to īpatsvars bija 31%. Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā mēslošanas līdzekļu piegādes tika pārtrauktas. Pat ja mums izdosies atrast jaunus piegādātājus, mēslošanas līdzekļu visiem lauksaimniekiem nepietiks. Jau tagad tie piegādātāji, kas ir atrasti, piedāvā savu produkciju par pārmērīgi augstām cenām, saka Katiševs.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nepieciešamo minerālmēslu cenas Latvijā jau otro gadu ir rekordaugstas, un tas pašreizējā sējas sezonā var kļūt par problēmu. 2021. gada ceturtajā ceturksnī mēslošanas līdzekļu cenas pieauga par 75%. Tajā pašā laikā augu aizsardzības līdzekļi sadārdzinājās par 18%, bet dīzeļdegviela – par 35%. 2022. gadā cenas, pēc Gerharda teiktā, turpināja strauji pieaugt.
Ja lauksaimnieki atteiksies izmantot agroķimikālijas vai samazinās to lietojuma normas, ievērojami samazināsies ražas apjoms un kvalitāte, kas galu galā radīs pārtikas trūkumu un iespējamo badu, par ko jau nopietni spriež Eiropas analītiķi un plašsaziņas līdzekļi. ES sankcijas palielina šāda iznākuma iespējamību, jo faktiski aptur Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu caur ES dalībvalstu teritoriju, kā rezultātā pasaules tirgos rodas agroķimikāliju deficīts, kas vēl vairāk paaugstina to cenas. Ir aizliegta arī agroķimikāliju piegāde no šīm valstīm tieši uz Latviju. Tā rezultātā Latvijas zemnieki var pilnībā palikt bez minerālmēsliem un riskēt zaudēt ražu.
Turklāt ievērojamu Latvijas lauksaimniecības daļu veido gaļas un piena lopkopība. Liellopu audzēšana veido aptuveni trešo daļu no lauksaimniecības produkcijas vērtības valstī. Piena īpatsvars no lauksaimniecības produktu vērtības Latvijā ir aptuveni ceturtā daļa. Turklāt puse no visām ārvalstu lopbarības raušu piegādēm (49,6%) bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. No Krievijas valstī tika importēti 65% mājlopu barībai nepieciešamās kukurūzas un 51% griķu. Tagad šādu apjomu vairs nav.
Kā liecina 2021.–2022.gada ziemā veiktā Eiropas Savienības (ES) Eirobarometra aptauja, 71% Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu. Salīdzinot ar pagājušo vasaru, šis rādītājs palielinājās par 13 procentpunktiem. Tajā pašā laikā 57% Latvijas iedzīvotāju par valsts būtiskāko problēmu uzskata cenu kāpumu un augsto dzīves dārdzību. Kopš pagājušās vasaras par 21% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri par galveno problēmu valstī uzskata cenu kāpumu. Arī citās ES dalībvalstīs pusgada laikā par 23–41% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri kā būtiskāko problēmu minēja cenu kāpumu. Galvenās problēmas ir energoresursu sadārdzināšanās, minerālmēslu trūkums un pārtikas deficīts.
No pagājušā gada marta līdz 2022. gada martam siera cenas pieauga par 40%, sviesta – par 44%, piena – par 45%. Tiek prognozēts, ka straujais pārtikas cenu kāpums turpināsies, tuvāko mēnešu laikā sasniedzot vismaz 20%. Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), dažu produktu cenas pieaugs vairākkārtīgi. Iemesls tam ir augstās energoresursu, degvielas un izejvielu cenas. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis atzīmē, ka veikalos tas būs redzams pēc trīs–sešiem mēnešiem.
LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone paziņoja, ka inflācijas kāpums un ar to saistītais sadārdzinājums, kā arī energonesēju sadārdzināšanās visvairāk skar gados vecākus cilvēkus. Tajā pašā laikā valsts iedzīvotāju vidējais vecums nepārtraukti palielinās. Pēc dažām aplēsēm, to valsts iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir virs 65 gadiem, veido aptuveni 17–20%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā trūkuma risks draudēja jau 50,9% pensionāru. Pārtikas un enerģijas cenām turpinot pieaugt, viņu mājsaimniecības faktiski kļūs maksātnespējīgas.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone paziņoja, ka tuvākajā laikā valdības koalīcijas darba kārtībā būs jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai. Taču finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka budžeta ieņēmumu samazināšanās gadījumā atbalstu atsevišķām sabiedrības grupām nebūs iespējams sniegt. Problēma ir tā, ka ES sankciju dēļ Latvija jau tagad zaudē ievērojamu daļu ienākumu, kurus veidoja preču tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas teritoriju.
Tādējādi pret Krieviju vērstās sankcijas, iznīcinot valsts svarīgākos ienākumu avotus un vienlaikus draudot izprovocēt valstī pilna mēroga humanitāro katastrofu, grauj Latvijas ekonomiku un Latvijas pilsoņu labklājību. Saskaņā ar Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa teikto attiecību saraušana ar Krieviju rada nopietnus zaudējumus valsts ekonomikai. Latvijai ir jāizlemj, kā interpretēt un piemērot ES sankcijas. Svarīgi, lai šis lēmums tiktu pieņemts pašas republikas ekonomiskās, pārtikas un sociālās drošības saglabāšanas interesēs. Tikmēr ASV, apzinoties visus šos draudus, 1.martā atcēla sankcijas pret pirmās nepieciešamības precēm no Krievijas, tostarp dažāda veida lauksaimniecības produktiem un mēslojumiem.