“Swedbank” neatkarīgā izmeklēšanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija nav konstatēta
Forbes
Baltic edition
“Swedbank” neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs “Clifford Chance”, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija nav konstatēta, informēja bankā.
Eksperti gan konstatējuši vēsturiskus trūkumus iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā.
Birojs “Clifford Chance” izmeklēšanu “Swedbank” Zviedrijā un Baltijas valstīs veica 12 mēnešus.
Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus “Clifford Chance” nav secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
“Clifford Chance” ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014. – 2019. gada sākumam “Swedbank” Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apjomā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Vislielākais maksājumu apjoms bijis Igaunijā, turklāt pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis līdz aptuveni 1 procentam no kopējā maksājumu apjoma. Vienlaikus izmeklētāji atzīst, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu.
Ar šīs neatkarīgās izmeklēšanas detalizēta ziņojuma publiskošanu noslēgusies “Swedbank” vēsturisko darījumu izpēte.
Lai novērstu šajā izmeklēšanā, kā arī Zviedrijas un Igaunijas regulatoru pārbaudēs konstatētos trūkumus, “Swedbank” grupa kopumā īsteno 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas tā apņēmusies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.
“Swedbank” jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas, iespējams, ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – pārbaudi “Swedbank” Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā ar iekšējās kontroles sistēmām.
Tajā pašā gadā arī tika pārtrauktas attiecības ar vairumu augsta riska nerezidentu klientu Latvijā un kopš tā laika “Swedbank” neapkalpo uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, vai arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija, Luksemburga un Lihtenšteina. Vienīgais izņēmums ir ārvalstu vēstniecības.
Starptautiskais un ASV bāzētais juridiskais birojs “Clifford Chance” darbu sāka 2019. gada februārī, kad pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos par “Swedbank” iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanas skandāliem to, visaptverošas un objektīvas izmeklēšanas nodrošināšanai, piesaistīja “Swedbank” grupas padome.
Izmeklēšana aptvēra klientus, transakcijas un aktivitātes laika posmā no 2007. gada līdz 2019. gada martam, kā arī pētīja, kā banka nodrošinājusi iekšējo un ārējo ziņošanu jautājumos, kas skar naudas atmazgāšanas novēršanu. Tāpat “Clifford Chance” detalizēti analizēja, kā “Swedbank” vēsturiski ir novērsusi konstatētos trūkumus iekšējās kontroles sistēmās.
Izmeklēšanas gaitā “Clifford Chance” analizēja miljardiem transakciju, 160 miljonus klientu datus, kā arī veica teju 100 intervijas ar esošajiem un bijušajiem bankas darbiniekiem.