Stambulā parakstīti dokumenti, kuru mērķis ir atrisināt pārtikas un mēslojuma piegādes problēmas pasaules tirgum
Ukraina un Turcija ir parakstījusi līgumu ar ANO par graudu un citu lauksaimniecības produktu eksportu no bloķētajām Ukrainas ostām – Odesas, Černomskas un Južnijas ostu. Pēc tam līdzīgu līgumu parakstīja Turcijas, ANO un Krievijas pārstāvji. Tas attiecas uz ierobežojumu atcelšanu Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksportam. Līgumu parakstīšana notika Stambulā, klātesot ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam un Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam.
Šķiet, ka pēdējos mēnešos pasauli apdraudošā globālā pārtikas krīze beidzot varētu tikt atrisināta. 22. jūlijā Stambulā tika parakstīti dokumenti par Ukrainas graudu piegādi pa jūras ceļiem un Krievijas lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu eksportu – "Iniciatīva drošai graudu un pārtikas produktu transportēšanai no Ukrainas ostām" un "Saprašanās memorands starp Krievijas Federāciju un ANO sekretariātu par Krievijas pārtikas produktu un mēslojuma popularizēšanu pasaules tirgos”.
Pirmais dokuments definē Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta algoritmu no Kijevas kontrolētajām Melnās jūras ostām – Odesas, Černomorskas un Južnijas ostas. Iniciatīva paredzēta 120 dienām ar iespēju, pusēm savstarpēji vienojoties, to pagarināt uz analogu periodu. Kopīgs koordinācijas centrs, kas atradīsies Stambulā un darbu sāks pēc dažām dienām, regulēs iespējamos incidentus graudu eksporta procesā no Ukrainas. ANO ir uzņēmusies šī procesa koordinatora lomu.
Otrajam dokumentam – Memorandam – vajadzētu nodrošināt Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu, tostarp to ražošanas izejvielu, netraucētu piegādi pasaules tirgum. Tas ļauj likvidēt šķēršļus finanšu, apdrošināšanas un loģistikas jomā, nosakot īpašus atbrīvojumus no Krievijai noteiktajām sankcijām. Memoranda darbības termiņš ir 3 gadi.
Tas viss liek domāt, ka šobrīd veselais saprāts aizstāj emocionālos lēmumus, ko Eiropas Savienība pieņēma saistībā ar militāro konfliktu Ukrainā. Saskaroties ar reāliem draudiem enerģētikas un pārtikas drošības jomā, mums, ES valstīm, var nākties koriģēt savu nostāju. Turklāt pēdējā, septītajā, sankciju paketē ir īpaši norādīts, ka ES nav noteikusi sankcijas mēslošanas līdzekļu importam. Mūsu valsts valdība pēc savas iniciatīvas, pat neskatoties uz Briseles norādījumiem, nolēma ieviest sankcijas attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un uzņēmumiem, kas tos piegādā.
Taču ANO un Briseles līderu pēdējie soļi un izteikumi liecina par šķēršļu likvidēšanu, ļaujot panākt vienošanos par graudu un mēslošanas līdzekļu importu. Šīs iniciatīvas ir īstenojušās ANO, Krievijas un Ukrainas nesen parakstītajos dokumentos.
ES un ANO, piedaloties minēto dokumentu parakstīšanā, pauž apņemšanos izvairīties no pasākumiem, kas varētu pasaulē radīt pārtikas nodrošinājuma līmeņa samazināšanos. Tādējādi neviens no parakstītajos dokumentos paredzētajiem pasākumiem nekādā veidā neietekmē tirdzniecību starp Krieviju un trešajām valstīm, tostarp lauksaimniecības produkcijas un mēslošanas līdzekļu tirdzniecību.
Lai gan Stambulā parakstītie dokumenti nav starptautiski līgumi un nenosaka nekādas pušu tiesības vai pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, tie ir ļoti svarīgi.
Latvijas ekonomika pēdējos gados lielā mērā balstījās uz ieņēmumiem no Austrumeiropas, tostarp Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas, kravu pārkraušanas. Mūsu valstij Eiropā jau ir nozīmīga Eiropas kravu pārvadājumu mezgla loma kā ģeogrāfiskam transporta centram, no kura tiek nosūtītas kravas uz Eiropu un citām pasaules valstīm.
Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju šo kravu plūsma būtiski samazinājās, Latvijas ekonomikai radot ievērojamus zaudējumus. Vienlaikus Latvijas lauksaimniecība ES valstīs ātri zaudē savas pozīcijas. Nozarei ir ļoti nepieciešami minerālmēsli, jo bez tiem mūsu augsnēs un klimatiskajos apstākļos nebūs iespējams iegūt augstas kvalitātes ražu. Mēslošanas līdzekļi, ko vēl nesen varēja iegādāties Eiropā, šobrīd Latvijā, salīdzinot ar gada sākumu, ir 2–3 reizes sadārdzinājušies. Un, ņemot vērā to, ka tie galvenokārt tiek ražoti, izmantojot Krievijas gāzi, kuras cenas aizvien pieaug, mēslošanas līdzekļi strauji kļūs aizvien dārgāki.
Pēdējo trīs mēnešu laikā ir būtiski pieaudzis Austrumeiropas kravu tranzīts pa “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa līnijām (61,2% no “Latvijas dzelzceļš” pārvadātajām kravām bija Krievijas un 27% – Baltkrievijas: ogles, graudi, metāls, minerālmēsli, ķīmiskās vielas u.c. naftas produkti). Tagad, pēc ekspertu domām, “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto kravu apjoms var sarukt par 90%, un šis process jau ir neatgriezeniski sācies.
Latvijas jūras termināļi, kas līdz ar sankciju noteikšanu apturēja Krievijas ķīmisko kravu un mēslošanas līdzekļu pārkraušanu, pilnībā pārstāja darboties un līdz ar to valsts ekonomikai vairs nedod nekādus ienākumus. Taču līdz ar Stambulas dokumentu parakstīšanu 22. jūlijā mūsu valsts spēja atjaunot Krievijas kravu starptautisko tranzītu un kompensēt ekonomiskos zaudējumus.
Šajā sakarā ir vērts pievērst uzmanību Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Žosepa Borrela nesenajiem izteikumiem. Viņš sacīja, ka ES neizslēdz iespēju ieviest daļējas izmaiņas sankcijās pret Krieviju, ja tām būs netieša ietekme uz pārtikas un mēslošanas līdzekļu tirgu. Par to 26. jūlijā ziņoja Spānijas ziņu aģentūra EFE. Pēc Borrela teiktā, ir ekonomiskie subjekti, kas uz sankcijām “reaģē pārmērīgi”. "Tiem ir iespēja darīt to, kas nav aizliegts, bet tie to nedara," saka Borrels. Viņš apgalvo, ka kopienas ierosinātās sankcijas pret Krieviju "noteikti neattiecas uz pārtikas produktiem un mēslošanas līdzekļiem".
Nevar nepieminēt vēl vienu satraucošu atkarību no sankciju ietekmes. Eksperti runā par iespējamu apjomīgu migrantu plūsmu uz ES valstīm no Āfrikas, kas ir visvairāk cietusi no pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu importam noteiktajām sankcijām. Turklāt Latvija, neraugoties uz iekšzemes bezdarba pieaugumu un pieaugošo konkurenci darba tirgū, valsts budžeta līdzekļus ir novirzījusi militārajam sektoram, lai tādējādi palielinātu valsts aizsardzību. Tas nozīmē, ka humānās palīdzības nozares turpmāk skars budžeta deficīts, un tas liks savilkt jostas Latvijas pilsoņiem, kuri būs spiesti izvēlēties – maksāt par apkuri vai pārtiku.