Sievietēm stundas vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir par 14,1% mazāka nekā vīriešiem
Forbes
Baltic edition
Sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa 2018. gadā bija par 14,1% mazāka nekā vīriešu, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2012. gada, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2018. gada provizoriskajiem datiem.
2018. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 27,6% lielāka nekā sieviešu.
2018. gadā normālu darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 17,1% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laika strādājošo sieviešu atalgojuma atšķirība bija nedaudz mazāka – 12,7%.
2018. gadā sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs privātajā sektorā sasniedza zemāko līmeni – 10,7%. Arī sabiedriskajā sektorā atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā ir mazāka nekā pirms desmit gadiem – 2018. gadā tā bija 13,4%, 2009. gadā – 13,7%.
Salīdzinot ar 2017. gadu, atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu sabiedriskajā sektorā saruka par 0,2 procentpunktiem, bet privātajā – par 2,7 procentpunktiem.
Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības samazinājās visās vecuma grupās.
Vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā 55–64 gadi (9,9%). Vislielākās -vecuma grupās 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 16,9% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadi (16,5%).
Jāatgādina, ka 2017. gadā sievietes stundā nopelnīja vidēji par 15,7% mazāk nekā vīrieši. Vislielākā atalgojuma atšķirība (17,3%) bija 2014. gadā.
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības (ES) Ilgtspējīgās attīstības mērķu indikatoriem, kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja “Eurostat” metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.
CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
Mēneša darba samaksas atšķirības rādītājs bieži vien ir lielāks nekā rādītājs, kas aprēķināts no stundas darba samaksas, jo sievietes dažādu iemeslu dēļ, piemēram, kopjot slimu bērnu vai dodoties grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā, parasti nostrādā mazāk dienu, kas ietekmē mēneša darba samaksas lielumu.