Iedzīta mīnusos

Forbes

Baltic edition

• Foto: Shutterstock

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Latvija rūpniecībā 2020. gads nebūs viegls un nozarē gaidāmi lieli izaicinājumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī Latvijas rūpniecības izlaide ir sarukusi par 4,5% salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri un tas ir lielākais ražošanas apjomu kritums Latvijas rūpniecībā kopš 2009. gada novembra. Vājais rūpniecības sniegums janvārī gan bija gaidāms un pamatā atspoguļo iepriekšējā gada faktorus, piemēram, vājo rūpniecības sniegumu eirozonā un koksnes cenu kritumu, kā arī silto ziemu, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku. Par salīdzinoši vāju gada sākumu rūpniecībā signalizēja jauno pasūtījumu kritums rūpniecībā visa pērnā gada laikā un tas, kopā ar citiem īstermiņa ekonomikas indikatoriem, liek domāt Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā pat pirms COVID-19 parādīšanās bija tikai nedaudz virs 1%. Tātad nepatīkamie pārsteigumu ekonomikā šogad nav beigušies

Vislielākais faktors janvāra neiepriecinošajā rūpniecības sniegumā bija kokapstrāde, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri samazinājās par 10,7%. Tas gan lielā mērā bija gaidāms un atspoguļo pērnā gada koksnes cenu kritumu, kā arī rekordlielo ražošanas apjomu 2019. gada janvārī un tuvākajos mēnešos nozares dinamikai vajadzētu uzlaboties. Papildus tam janvārī par 19,1% saruka dažādu iekārtu ražošana un par 13,1% samazinājās auto detaļu ražošana, kas, visticamāk, atspoguļo Eiropas rūpniecības vājo sniegumu 2019. gadā. Tāpat janvārī par 24,2% saruka iekārtu remonta un uzstādīšanas nozares izlaide, kas vismaz daļēji ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām, jo krītošs kravu apjoms nozīmē arī mazāku dzelzceļa ritošā sastāva apkalpošanu un remontu. Vienlaikus pieaugums janvārī bija vērojams dzērienu, gatavo metālizstrādājumu un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošanā. Visās šajās nozarēs izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augusi par vairāk nekā 10%.

Turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecībā sāksim izjust arī COVID-19 vīrusa negatīvo ietekmi. Latvijas tiešais eksports uz Ķīnu ir salīdzinoši mazs un veido tikai 1,2% no preču eksporta, no kā vairāk kā pusi veido koka produkti. Mūsu kokrūpniekiem šis nav ne tuvu lielākais tirgus un kokapstrādē pasūtījumu dinamika pēdējos mēnešos ir bijusi pozitīva, lai arī Ķīnas lielums ietekmēs visu globālo tirgu, tādēļ zināma negatīva ietekme būs. Taču pārsvarā COVID-19 ietekme uz Latvijas rūpniecību būs netieša, caur mūsu tirdzniecības partneriem Eiropā, lai arī elektronikā mums ir gana liels detaļu importa īpatsvars.

Kā liecina dažādi īstermiņa rādītāji, ekonomiskās aktivitātes kritums Ķīnā februārī ir bijis ļoti liels un arī šobrīd ražošana atjaunojas vien daļēji. Kā ziņo Vācijas mediji, vilcienu satiksme starp Ķīnu un Vāciju ir faktiski apstājusies un tuvākā mēneša laikā Eiropa varētu sākt izjust ražošanas ķēžu pārrāvumus. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu uzņēmējus un tādēļ šogad uz pieaugumu rūpniecībā kopumā ir grūti cerēt. Taču vidējā termiņā šis vīruss var likt pārskatīt ražošanas koncentrāciju vienā valstī un tas var būt ieguvums Latvijas ražotājiem.”

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“Janvārī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 4,5%. Ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā bija – par 3,6 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē par (11%). Produkcijas apjoma pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+10,7%).

Tas, ka gada sākums būs ļoti vājš, liecināja pērnā gada nogales rādītāji un situācijas attīstība globālajā ekonomikā. Tomēr globālās uzlabošanās pazīmes viesa nelielu optimismu, ka no dziļiem mīnusiem varētu izvairīties. Vēl februāra sākumā “J.P. Morgan Global Manufacturing” iepirkumu vadītāju indekss jeb PMI pieauga līdz 50,4 no 50,1 decembrī. Tas liecināja, ka globālās rūpniecības aktivitāte sasniedza straujāko kāpumu deviņu mēnešu laikā, jo uzlabojumi tika reģistrēti ASV, Lielbritānijā un arī eirozonā. Par iemeslu bija apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides un jaunu pasūtījumu pieauguma paātrināšanās. Ražošanas apjomu kāpums tika novērots sesto mēnesi pēc kārtas, bet jaunu pasūtījumu apjoms ceturto mēnesi pēc kārtas.

Tomēr kopš tā laika arvien negatīvāku ietekmi uz rūpniecisko sektoru un piegāžu ķēdēm ir atstājusi vīrusa epidēmija, ka nozīmē, ka vēl turpmākajos mēnešos kritums rūpniecības apjomos saglabāsies. Cik ilgi tas noturēsies, ir neprognozējami. Taču tuvākajos mēnešos ziņas par apjomu krišanos, visdrīzāk, turpināsies. Protams, neskatoties uz kopējo apjomu kritumu, ir nozares, kuru izaugsme šobrīd nav traucēta un tās turpina labu izaugsmi. Vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums janvārī bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+19,2%), dzērienu (+11,5%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+11,2%). Taču šīm nozarēm izaicinājumus var radīt ne tika daudz pieprasījuma, cik dažādu izejmateriālu un detaļu piegāžu pārrāvumi. Kamēr vīrusa ekonomiskās aktivitātes ierobežojošā ietekme palielinās Eiropā un ASV, neliels cerības stars vērojams Ķīnā, kas liecina par jaudu apjomu atgūšanos. Iepriekšējās nedēļas laikā rūpniecības jaudu noslodze ir pakāpusies par 10 procentpunktiem līdz 60-70%. Savukārt energoresursu pieprasījuma pieaugums liecina, ka tendence turpinās arī šonedēļ. Latvijā šāds rūpniecības apjomu kritums, būvniecības korekcijas, notikumi tranzītā un finanšu sektorā nozīmē, ka ekonomikas izaugsme gada pirmajā pusē var izvērsties par negatīvu pārsteigumu, tas ir, strauji tuvoties nullei.”

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas gada izmaiņu rādītājs bija sliktākais kopš 2014.gada novembra, izlaidei samazinoties par 3,6%. Salīdzinājumā ar decembri ražošana sezonāli izlīdzinātajos datos saruka par 1,2%.

Latvijas rūpniecības lielā sāpe šobrīd ir kokapstrāde. Tajā ir lielākais kritums gada griezumā kopš 2009. gada marta jeb 10,7%. Šādā situācijā apstrādes rūpniecībai panākt izaugsmi ir grūti. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekts, pērn kokrūpniecībā janvāris bija īpaši veiksmīgs mēnesis ļoti labos laikos. Turpretim signāli no nozares par tās nākotni šī gada sākumā no sliktiem kļuva par kontrastainiem. Cenas stabilizējas, daļēji pateicoties mežsaimniecībai nepiemērotiem laika apstākļiem, kas ierobežo piedāvājumu visā reģionā. Nozares aptaujās paustais vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē sāka uzlaboties. Taču liels risks ir mizgraužu epidēmijas turpināšanās Centrāleiropā, tādā gadījumā cerētā izeja no krīzes līdz 2020. gada beigām var nenotikt.

Turpretim ar plusa zīmi gadu sāka pārtikas ražotāji, gada griezumā palielinot ražošanu par 1,0%. Radniecīgā dzērienu nozare auga pat par 11,5%. Pārtikas pārstrādes rezultāti ir bijuši tik vāji tik ilgu laiku, ka agri vai vēlu, atsevišķiem “zvaigžņu” uzņēmumiem palielinot savu īpatsvaru, ražošanai ir jāsāk augt. Zvaigznes šajā nozarē tiešām ir, turklāt visās svarīgākajās apakšnozarēs, piemēram, “Dobeles Dzirnavnieks”, “Food Union”, “Karavela”, “Rēzeknes gaļas kombināts”, “Putnu fabrika Ķekava”, “Orkla” grupas uzņēmumi.

Metālapstrāde un mašīnbūve kļuva par Latvijas rūpniecības attīstības galveno virzītāju 2016.gadā. Pēc trīs lieliskiem gadiem tās rezultāti pērn kļuva kontrastaināki, to pašu var teikt arī par janvāri, taču šī kopumā joprojām ir salīdzinoši veiksmīga Latvijas rūpniecības daļa, turklāt dažas apakšnozares ir apbrīnojami sekmīgas uz pasaules notikumu fona. Divās lielākajās grupas nozarēs - metālapstrādē un elektronikā janvārī bija divciparu pieaugums gada griezumā. Arī trešajā - elektrotehnikas ražošanā ir neliels pluss jeb 3%. Pamatīgs kritums ir autorūpniecībā (-13,1%) un citu iekārtu ražošanā (-19,1%).

Aizvadītie divi gadi bija stagnācijas periods nemetālisko minerālu (g.k. būvmateriālu un stikla šķiedras) ražošanā. Taču pērnā gada nogalē vērtējums par nākotnes ražošanas apjomu sāka uzlaboties un janvārī jau redzam ražošanas kāpumu par 7,9%. Citās nozarēs - mēbeles, poligrāfija un papīrs, ķīmija, vieglā rūpniecība - janvārī bija nelielas svārstības uz vienu vai otru pusi, kas kopējo rezultātu daudz neietekmēja.

Signāli par rūpniecības nākotnes tendencēm nozares aptaujās ir diezgan cerīgi. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss gan janvārī, gan februārī nav izkustējies ārpus šaurās svārstību zonas, kur tas jau pavadījis vairākus gadus, ko varētu raksturot drīzāk kā mērenu optimismu - tas ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Ir neparasti lieli kontrasti starp nozarēm, salīdzinot nākotnes vērtējumus, pirmkārt par gaidāmo ražošanas apjomu un pasūtījumu portfeli.

Ražošanas apjomu prognozes inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) ir apmēram pēdējās desmitgades vidējā līmenī. Savukārt vērtējums par pasūtījumu portfeli ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, pēdējo trīs gadu labie aptauju rezultāti ir visumā "godīgi" atspoguļojušies ražošanas pieaugumā. Kokrūpniecībā ražošanas gaidu un pasūtījumu vērtējums turpretim līdzinās 2010. gada sākuma jeb krīzes līmenim.

No pasaules tirgiem pienāk pretrunīgi signāli. Ķīnā PMI indeksi (iepirkumu vadītāju aptauju rezultāti) februārī bija katastrofāli, kā to var gaidīt brīdī, kad ceļošana un preču transportēšana ir lielā mērā paralizēta un daudzām rūpnīcām nav atļauts strādāt. ASV un eirozonā rūpniecības PMI indeksi bija ļoti tuvu nullei - pirmajā nedaudz virs, bet otrajā zem šīs atzīmes. Lai arī nedaudz "zem ūdens", eirozonā indekss tomēr bija augstākais pēdējā gada laikā. Eiropā ziņo par ietekmi uz piegādes ķēdēm, bet situācija nav graujoša. Iespējami arī labvēlīgi efekti, ražošanai pārceļoties atpakaļ no Āzijas, tai skaitā pēc lielās jezgas beigām tālākā nākotnē.

Varētu teikt, ka kopumā signāli par rūpniecības nākotni ir cerīgi, ja vien nebūtu tā sasodītā vīrusa. Ir liels risks, ka tas ievilks eirozonas ekonomiku recesijā, tā ietekmi mēs vēl neredzam pat jaunākajās noskaņojuma aptaujās.”

“Swedbank” galvenais ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija:

“Apstrādes rūpniecībā gads sācies “mīnusos”. Tas saistāms galvenokārt ar izlaides kritumu lielākajā nozarē - kokrūpniecībā un svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā. Janvāra datos vēl par agru meklēt jaunā koronavīrusa ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā – bremzēšanās joprojām pagājušā gadā aktuālo faktoru dēļ. Turklāt noskaņojuma rādītājos gan janvārī, gan februārī redzējām, ka rūpnieku skats uz biznesu un nākotni bijis drīzāk pozitīvs – ar pasūtījumu kāpumu pēc ilgāka krituma pagājušajā gadā. Citos apstākļos tas liktu cerēt uz zināmu uzlabojumu apstrādes rūpniecības sniegumā, taču jaunā koronavīrusa ieviesto korekciju dēļ nākotne šobrīd ir ārkārtīgi neskaidra.

Janvārī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide turpināja sarukt, apjomiem samazinoties par 3.6%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri.

Kamēr koronavīruss un tā izplatību ierobežojošie pasākumi skāra pamatā Ķīnu, tie, visticamāk, būtu būtiskāk ietekmējuši vien atsevišķas nozares Latvijā. Tā kā vīruss izplatās arī Eiropā, skaidrs, ka to jutīs visa tautsaimniecība. Apstrādes rūpniecība atkarīga gan no importētiem izejmateriāliem un komponentēm, gan pieprasījuma eksporta tirgos (60% no apgrozījuma ir tieši eksportā), tādēļ tā spēcīgi izjūt jebkuru viļņošanos globālajā izaugsmē.

Kokapstrādē, kur jau pagājušajā gadā redzējām strauju cenu kritumu lielā mērā kaitēkļu izplatības un radušā piedāvājuma pārpilnības dēļ, problēmas visdrīzāk turpināsies. Janvārī saražotais apjoms pret 2019. gada janvāri krita par teju 11%, kas daļēji saistāms ar vēl ļoti augsto izlaidi iepriekšējā gada sākumā, kad Brexit gaidās tika pildītas Lielbritānijas noliktavas. Šogad aktuāls būs pieprasījuma stāsts gan no Ķīnas, gan no Eiropas puses. Ķīna ir viens no lielākajiem kokmateriālu importētājiem, tādēļ Ķīnas pieprasījuma kritums atspoguļosies zemākās pasaules cenās. Arī mūsu galvenā eksporta prece uz Ķīnu ir kokmateriāli, kaut gan kopējā Latvijas kokmateriālu eksportā gan tie veido vien nepilnus 4%.  Tam klāt vēl nāks pieprasījuma sabremzēšanās Eiropā, kas tad ietekmēs ne tikai cenas, bet arī apjomus.

Datoru un elektronikas ražošanā janvāris bijis ļoti labs (+19%), un elektrisko iekārtu ražošanā arī vērota izaugsme. Ķīnas ekonomikas apstāšanās radītie piegāžu ķēžu darbības traucējumi var ietekmēt gan augsto tehnoloģiju apakšnozaru, gan citu nozaru, piemēram, tekstilrūpniecības darbību, jo esam daļa no globālajām piegāžu ķēdēm. Jau redzam, ka Vācijā un Zviedrijā iepirkumu menedžeri februārī ziņo par strauji kāpjošu komponenšu piegādes laiku, kas tiek saistīts ar COVID-19. Vidējā termiņā attīstība atkarīga no tā, cik strauji ražošana atsāksies Ķīnā, un cik lielā mērā vīruss ietekmēs mūsu partnerus Eiropā. Šobrīd ekonomiskā aktivitāte Ķīnā atsākusies, darbinieki pamazām atgriežas rūpnīcās, taču līdz pilnai ražošanas jaudai vēl kāds laiciņš paies.

Pārtikas nozarē izejvielas pamatā ir lokālas, un vairāk nekā 60% apgrozījuma ir vietējā tirgū. Ķīnas nozīme pārtikas eksportā ir ļoti maza, taču Itālijas tirgus bremzēšanās nav laba ziņa, piemēram, mūsu piena nozarei. Mēs eksportējam uz Lietuvu, kura tad savukārt jau apstrādātu produktu ved tālāk uz Itāliju. Tas nozīmē, ka eksporta pusē vājāks pieprasījums var būt jūtams, bet kopumā ietekme uz pārtikas rūpniecību pārsvarā būs atkarīga no tā, cik ļoti sabremzēsies vietējais patēriņš. Īstermiņā atsevišķi pārtikas ražotāji var pat iegūt no iedzīvotāju satraukuma izraisītā pieprasījuma kāpuma pēc precēm ar garāku derīguma termiņu.

Ietekme uz apstrādes rūpniecību, līdzīgi kā uz pārējo ekonomiku, būs atkarīga no tā, cik ilgi vīruss būs mūsu dienaskārtībā. Ekonomika ir lielā mērā balstīta uz emocijām. Neskaidrība par vīrusa izplatību un tā riskiem nozīmē lielāku nedrošību gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vidū. Iedzīvotāji var atlikt patēriņu, atcelt ceļojumus, izvairīties no publiskām vietām, kamēr uzņēmumi - atlikt lēmumus par jaunām investīcijām un biznesa attīstību. Liela loma būs valstu valdībām, to spējai informēt, bet pārlieku nesatraukt, sabiedrību, un to koordinētiem fiskālajiem stimuliem. Jau ziņots, ka Starptautiskais Valūtas fonds piedāvā 50 miljardu dolāru palīdzību vīrusa skartajām valstīm, arī atsevišķas valdības jau paziņojušas par budžeta tēriņu palielināšanu cīņai ar vīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām. Šis vīrusa šoks var palīdzēt fiskālajai politikai sākt spēlēt aktīvāku lomu ekonomikas attīstības virzīšanā, ko līdz šim bija uzņēmusies monetārā politika.”