Valstij un Rīgas domei piederošais Rīgas Siltums no iedzīvotājiem izkrāpj un izšķērdē vismaz 785 tūkstošus eiro nedēļā

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Foto: Nevodka / Shutterstock

Šī gada februāra sākums Latvijā ir padevies silts – vidējā gaisa temperatūra nedēļā no 4. līdz 11.februārim ir ap nulli, varbūt pat plusos. Tas nozīmē, ka siltumu mēs patērējam salīdzinoši mazāk, nekā bargajos ziemas mēnešos ar lieliem mīnusiem. Taču siltā ziema joprojām rada neizmērojamas peļņas iespējas negodprātīgajiem – šajā gadījumā valstij Ekonomikas ministrijas personā, kurai pieder arī Latvenergo, kā arī Rīgas domei un valstij kopīgi piederošajam “Rīgas siltumam”. 

“Rīgas Siltums” sev vajadzīgo siltuma apjomu prognozē reizi nedēļā un arī iepērk siltumu reizi nedēļā. Trešdienās veic aplēses, cik enerģijas vajadzēs, ceturtdienā sludina iepirkumu un arī paziņo “uzvarētājus” – uzņēmumus, no kuriem pirks enerģiju laika posmam no sesdienas līdz nākamai sestdienai. Forbes saņēma privāto piegādātāju ziņas par iepirkumu februāra pirmajā pilnajā nedēļā.

Rīgu iedala divās zonās – TEC-1 un TEC-2 zona, proti, pēc vietām, kur atrodas "Latvenergo" termoelektrostacijas. Februāra pirmajā datumā “Rīgas Siltums” aplēsa, ka nedēļā no 4.līdz 11.februārim TEC-1 siltumapgādes zonā prognozējamais siltumenerģijas patēriņš būs 44 500 MWh, savukārt TEC-2 zonā – 48 500 MWh, liecina Forbes rīcībā esošā informācija. Tātad kopā 93 000 MWh.

Pretēji Enerģētikas likuma 49.panta otrajā daļā noteiktajam pienākumam ievērot ekonomiskā pakāpeniskuma principu, “Rīgas Siltums” iepirkumu veica tikai par 20% no nepieciešamās enerģijas jeb 18 361 MWh, tādējādi nenodrošinot ne atklātību cenu jautājumā, ne iespēju privātiem piegādātājiem piedalīties iepirkumā par visiem 93 000 MWh.

Izklausās pārspīlēti? Jā un nē. Kas tad īsti noticis – soli pa solim vienkāršā valodā.

Rīgā ir pieci tā saucamie neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji, no kuriem divi ir tieši saistīti ar pašu iepircēju – "Rīgas Siltumu." Proti, "Latvenergo", kura akcionārs ir Ekonomikas ministrija, kurai arī pieder "Rīgas Siltums" (48,99%), bet vēl 48,99% pieder Rīgas domei, kā arī SIA “Rīgas BioEnerģija”, kura 100% pieder pašam “Rīgas Siltumam”. Līdz ar to secināms, ka divi no pieciem neatkarīgajiem piedāgātājiem, ir cieši saistīti ar pašu iepircēju.

Paliek trīs citi: “Gren” (pieder Nīderlandes Gren Holding Company B.V.), “Rīgas Enerģija” (pieder Pēterim Dzirkalam un Jekaterinai Ņikuļinai), kā arī “Eco Energy Riga” (pieder Jānim Timmam) – visi trīs piegādā siltumenerģiju lētāk, nekā "Latvenergo" savā pamattarifā. Vēl ir uzņēmums “Juglas Jauda” ar tarifu 60,24 EUR/MWh, taču nezināmu iemeslu dēļ “Rīgas Siltums” savās atbildēs Forbes tādu uzņēmumu vispār nepiemin, lai gan tas piedāvā viszemāko tarifu (un saņem OIK), un "Rīgas Siltums" to arī perk.

SPRK dati liecina, ka "Latvenergo" ir apstiprināti visaugstākie siltumenerģijas tarifi Latvijā, vidēji divas reizes augstāki, nekā citiem. Februārī TEC-1 ražotnē tie ir 173,84 EUR/MWh, bet TEC-2 ražotnē – 178,34/MWh. Kāpēc tik dārgi? Latvenergo tarifi ir piesaistīti gazes cenai, un ņemot vērā tās svārstības un pērnā gada vasaras jaunos rekordus – arī cena svārstās. Tā, piemēram, pērnā gada decembrī apstiprinātais “Rīgas Siltuma” SC “Ziepniekkalns” tarifs ir gandrīz piecreiz zemāks – 36,89 EUR/MWh.

Visi ražotāji, kuri izmanto atjaunojamos resursus, izņemot "Latvenergo", kas kurina gāzi, piedāvā cenu vismaz par 40% zemāku, nekā "Latvenergo". Dārgākais piedāvājums ir 102,98 EUR/MWh.

Taču “Rīgas Siltums” tik un tā perk par 180 EUR/MWh.

Izklausās parāk slikti, lai būtu taisnība...

Šobrīd nav zināms konkrēti, cik daudz naudas “Rīgas Siltums” iztērējusi siltumam vienā nedēļā no 4.līdz 11.februārim, jo “Rīgas Siltums” neatklāj šo informāciju. Arī "Latvenergo" pārstāvji vēl nav atbildējuši uz Forbes jautājumu, par kādu cenu un cik daudz siltumenerģijas šonedēļ tiek pārdots “Rīgas Siltumam”. Tomēr ir zināmi pārējie piedāvājumi, uz kuru bāzes Forbes veica aprēķinus.

Sākism ar TEC-1 zonu.

TEC-1 zonā, saskaņā ar "Rīgas Siltuma" aplēsēm, šajā nedēļā būs vajadzīgi 44 500 MWh enerģijas. Forbes ir zināms, ka 2507 MWh tika izsludināti iepirkumā, un uzņēmums "Eco Energy Riga" piedāvāja piegādāt šo apjomu par 102,98 EUR/MWh. Tikmēr "Latvenergo" piedāvāja 1254 MWh piegādāt par 80 EUR/MWh, bet vēl 1253 MWh – par 90 EUR/MWh, liecina Forbes rīcībā esošā informācija, kuru gan nesniedza, ne "Rīgas Siltums", ne "Latvenergo".

Tas nozīmē, ka TEC-1 zonā, no 44 500 nepieciešamaiem MWh enerģijas, "Rīgas Siltumam" bija pieejama daļa enerģijas par 80 EUR/MWh, daļa – par 90 EUR/MWh, vēl daļa par 102,98 EUR/MWh, un atlikums par SPRK apstiprinātajiem "Latvenergo" – 173,84 EUR/MWh.

Tomēr, neatkarīgie tirgus spēlētāji ziņo, ka no viņiem enerģija nav pirkta.

Tas nozīmē, ka “Rīgas Siltums” nav īstenojis likumā ietverto prasību ievērot ekonomiskā pakāpeniskuma principu. Lūk, aprēķini:

Tātad, ja Rīgas Siltums būtu ievērojis ekonomiskā pakāpeniskuma principu, kas ietverts Enerģētikas likumā, TEC-1 zonā rīdzinieki būtu ietaupījuši vismaz 186 370 eur.

TEC-2 zonā lielāki apjomi

TEC-2 zonā situācija ir vēl sliktāka. Šajā zonā konkurence ir lielāka un noraidīti vēl vairāk kandidāti par zemāku cenu, nekā TEC-1 zonā. Līdz ar to aprēķini ir attiecīgi.

TEC-2 zonā, saskaņā ar "Rīgas Siltuma" aplēsēm, šajā nedēļā būtu vajadzīgi 48 500 MWh enerģijas. No tiem 15 854 MWh bija izsludināti iepirkumā, kurā uzvarēja gan "Latvenergo", gan “Rīgas Siltuma” meitas uzņēmums "Rīgas BioEnerģija". Nelielu daļu enerģijas piegādāja “Juglas Jauda”.

Forbes ir zināms, ka 650 MWh tika piedāvāja piegādāt “Juglas Jauda” par 60,24 EUR/MWh, 3108 MWh – "Gren Rīga" par 96,64 EUR/MWh, 4032 MWh par 98,47 EUR/MWh  piedāvāja "Rīgas Enerģija".

Lūk, aprēķins:

Tādējādi, abās zonās – TEC-1 un TEC-2 Rīgā, vienā siltā nedēļā izkrāpj no iedzīvotājiem un izšķērdē vismaz 785 tūkstošus eiro, nemaz nerunājot par aukstākiem laika apstākļiem. Ja apkures sezonā reķinām 4 mēnešus jeb 16 nedēļas, tad vienas sezonas pārmaksa Rīgas iedzīvotājiem veido vairāk nekā 12 miljonus eiro.

"Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis norāda, ka Forbes tabulās attēloto piedāvājumu saturs neatbilst pateisībai, jo Latvenergo piedāvājumā nav bijušas vairākas tādas pozīcijas, kādas ir atspoguļotas, līdz ar to publiskotā informācija neesot patiesa, jo enerģijas daļa, kurā cena ir SPRK apstiprināta, netiek izsolīta iepirkumā. "Rīgas Siltums" konkrētus datus nesniedz, vien aicina uz tikšanos, lai paskaidrotu, kā veidojas siltuma tarifs. Visiem interesentiem piedāvājam iepazīties ar piedāvājumu un uzvarētājiem šeit: https://drive.google.com/drive/folders/1IKlwWyPlfQ4duzFS1XpaoBao-9Cjtqrb .

“Rīgas Siltums” uz Forbes jautājumiem pēc būtības neatbildēja.

Piedāvājam "Latvenergo" atbildes uz Forbes jautājumiem:

Jautājumi:

1. Lūdzu sniegt informāciju par kādu cenu AS Latvenergo pārdeva "Rīgas siltumam" enerģiju iepirkumā, kas notika 2.februārī un attiecināms uz nedēļu no 4.februāra līdz 11.februārim?

2. Kāpēc nepiedāvājat, teiksim, 60 EUR/MWh cenu par visu enerģiju, ja reiz tāda cena ir ekonomiski pamatota? Tas taču būtu izdevīgi iedzīvotājiem. Šobrīd izskatās, ka daļā, kas tiek iepirkta iepirkumā vienkārši piedāvājat dempinga cenu, lai nebūtu konkurences...

3. Lūdzu sniegt kopējo komentāru par situāciju.

Atbilde:

Kategoriski noraidām spekulācijas par to, ka Latvenergo ražošanas procesā izmantotu Krievijas izcelsmes gāzi. Šādus apgalvojumus lūdzam atsaukt un turpmāk pārliecināties, noskaidrojot tieši no AS "Latvenergo" kā pirmavota.

Rīgas siltumapgāde ir regulēts bizness, kura ietvars ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetence, un Latvenergo kā siltuma tirgus viens no dalībniekiem strikti ievēro SPRK prasības un tirgus korektas darbības nosacījumus. AS "Latvenergo" ražo siltumu divās termoelektrostacijās, izmantojot dažādus tehnoloģiskos ciklus, un to saražotā siltuma tarifu, kas balstās uz ilgtermiņa ražošanas izmaksām un aktuālās kurināmā cenas prognozi,  nosaka SPRK, un katru mēnesi Latvenergo ražotā siltuma tarifs ir redzams: www.latvenergo.lv

Par publikācijā Forbes lietoto siltuma izsoļu tabulu un nepatiesajiem apgalvojumiem

• Tabulās attēloto piedāvājumu saturs neatbilst patiesībai, jo Latvenergo piedāvājumā nav bijušas vairākas tādas pozīcijas, kādas demonstrē izdevums, līdz ar to – publiskotie apgalvojumi ir nepatiesi;
• siltumenerģijas piegāde Rīgas pilsētā ir pilnībā regulēta, visiem siltumenerģijas ražotājiem ir jābūt apstiprinātiem siltumenerģijas ražošanas tarifiem, kas atspoguļo siltumenerģijas ražošanas pamantotās izmaksas, bet , tā kā Rīgas pilsētas Daugavas labā krastā centralizētajā siltumapgādes zonā  darbojas vairāki konkurenti, -lai optimizētu iepirkumu un piegādātu klientiem pēc iespējas zemākas cenas piedāvājumus, Rīgas siltums organizē iknedēļas izsoles par siltumenerģijas  piegādēm, kur ražotāji sacenšas par iespēju ražot Rīgas siltumam nepieciešamo papildus apjomu par cenām, kuras nedrīkst pārsniegt ražošanas regulētos tarifus.;
• Latvenergo šajās izsolēs piedalās ar tā saukto koģenerācijas atlikumsiltumu, kas rodas kā blakusprodukts no elektroenerģijas ražošanas TECos. Elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskā procesa galaprodukts ir ne tikai saražotā elektroenerģija, bet arī izstrādātais tvaiks, kas ir vai nu jāatdzesē pret apkārtējo vidi, vai arī ar relatīvi nelielām papildus izmaksām lietderīgi nododams siltumapgādes sistēmā. Šajā gadījumā kurināmais - dabasgāze ir patērēta elektroenerģijas ražošanā, un atlikumsiltuma nodošana ir iespēja ne tikai racionāli izmantot kurināmo, bet arī piedāvāt šo siltumenerģiju par cenu, kas ir zemāka par tarifu;
• Tā kā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no elektroenerģijas biržas darbības, bet siltumenerģijas piegādes ir jānodrošina ik stundu pieprasītājā apjomā, tad siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots ne tikai koģenerācijas siltums, bet arī katlos saražotais, kuriem ražošanas izmaksas ir būtiski augstākās un atkarīgas no gāzes un co2 kvotu izmaksām. Līdz ar to tarifi ataino siltumenerģijas ražošana izmaksas ilgtermiņā, bet mūsu piedāvājumi izsolēs, īstermiņa – tuvāko dienu, novērtējumu par elektroenerģijas ražošanas apjomiem, un režīmiem un šī papildus atlikumsiltuma piedāvāšanas iespējām;
• Efektīvi neizlietojot TEC elektroenerģijas ražošanas rezultātā radīto atlikuma siltumu siltumapgādē, nepamatoti tiek patērēti biokurināmā resursi (šķelda)

Par Rīgas siltuma tirgu

Rīgas siltumtirgus vienīgais pārvaldītājs/ rīkotājs ir AS "Rīgas siltums", kas gan pats ražo situmu, gan veic regulāras siltuma iepirkumu izsoles: kopš 2010.gada, līdz ar vairāku biokurināmā (šķeldas) siltumavotu darbības uzsākšanu pilsētas labā krasta siltumapgādes sistēmā, tika izveidots siltumenerģijas tirgus, kas paredz siltumenerģijas iepirkumu procedūru, cenu nosakot aptaujas veidā siltumenerģijas ražošanas apjomam, kuru var piegādāt ne mazāk kā 2 ražotāji un, kas tiek rīkota iknedēļas iepirkuma veidā. Proti, Rīgas siltums ik nedēļu rīko siltumenerģijas iepirkumu procedūru, lai no neatkarīgajiem ražotājiem iegādātos noteikta apjoma siltumenerģiju. Daugavas kreisā krasta siltumapgādes sistēmā darbojas tikai viens ražotājs – pats Rīgas siltums, attiecīgi, iknedēļas siltumenerģijas iepirkuma procedūra šobrīd rīkota netiek.