Liels pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes; zemnieki izpērk nomas zemes
Forbes
Baltic edition
Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi, liecina finanšu institūcijas ALTUM dati.
Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā.
Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.
Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir; finanšu institūcija ALTUM palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.
ALTUM norāda, ka samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas, tomēr, iespējams, tas saistīts arī ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Piemēram, šobrīd bez ierobežojumiem persona var iegādāties lauksaimniecības zemi līdz 2000 hektāriem, tikmēr, ja fiziska persona vēlas nopirkt vairāk zemes, tad ir jāpierāda, ka tā jau nodarbojas ar lauksaimniecību. Piemēram, vismaz pēdējos trīs gadus ir jābūt saņēmušai vienotos platību maksājumus vai personas ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jābūt ne mazāk kā trešdaļai no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem; jāapliecina, ka zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā ir paredzēts uzsākt gada laikā pēc iegādes u.c. kritēriji.
“Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt ALTUM atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad ALTUM izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt,” skaidro Diāna Lopeta, ALTUM centra reģiona vadītāja.
Vislielākais pieprasījums ALTUM aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.
Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.
Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru.