Pieaug Latvijas preču eksports uz Turciju, Vāciju, Šveici un Nigēriju
Forbes
Baltic edition
Janvārī ievērojami pieauga Latvijas preču eksports uz Turciju, Vāciju, Šveici un Nigēriju, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,2%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 1,5%. Līdz ar to, ir sarucis arī tirdzniecības deficīts, uzsvēra EM.
Kā norādīja ministrijā, eksporta izaugsmi janvārī pozitīvi ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, graudaugu kultūru un eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums. Savukārt janvārī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un naftas pārstrādes produktu eksports.
Mēreni janvārī pieauga preču eksporta vērtība uz Eiropas Savienības (ES) valstīm – par 2,3%. Straujāk eksports pieauga uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Nīderlandi (ķīmiskās rūpniecības preces) un Dāniju (koksne, elektroierīces un iekārtas), savukārt samazinājās uz Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Lielbritāniju un Zviedriju (uz abām – koksne).
Līdzīgi kā kopējais eksports, pieauga eksports uz NVS valstīm – par 6,8%, tai skaitā uz Krieviju – par 3,7%. Pieauga arī eksports uz Ukrainu un Uzbekistānu.
Janvārī būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 38,3%. Ievērojami pieauga eksports uz Turciju (graudaugi, dzelzs un tērauds), Šveici un Nigēriju (uz abām – graudaugi), bet samazinājās uz Alžīriju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu janvārī pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, pārtikas rūpniecības produktu un lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Savukārt samazinājās naftas pārstrādes produktu un mehānismu un ierīču imports.
Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, kas ierobežo straujāku eksporta attīstību, atgādināja ministrijā. Papildus tam arvien nopietnāk globālo attīstību ietekmē COVID-19 epidēmijas izplatība.
Kopumā šogad saglabāsies mērena eksporta izaugsme, paredzēja EM.
Tikmēr “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidroja, ka “preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties”.
“Lai gan “slimības” klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina,” turpināja ekonomiste. Gan pats vīruss, gan arī pieņemtie mēri nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu darbību, vairo piesardzību un mazina piedāvājumu un pieprasījumu.
Viņa norādīja, ka vismaz daļa Latvijas uzņēmumu pirmās sekas vīrusam jau noteikti jūt, lai gan statistika to vēl nav paspējusi atspoguļot. “Turklāt COVID-19 turpina savu uzvaras gājienu Eiropā un citur pasaulē, un nu jau saslimušo skaits sāk strauji augt arī tādās mūsu eksportam nozīmīgās valstīs kā Vācijā,” pauda Buceniece.
“Jau pirms vīrusa uzliesmojuma eksporta sniegums šogad solījās būt gaužām pieticīgs, ņemot vērā gaidāmo izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partneru valstīs. Šobrīd ir skaidrs, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk,” paredzēja “Swedbank” ekonomiste.
Vēstīts, ka janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,24 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,2% lielāks nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 7,2%, bet importa vērtība par 1,5%, liecina CSP operatīvie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,17 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 46,5% līdz 47,9%.