Latvijai vajadzētu atbalstīt ANO ierosinājumu atvieglot ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslojumam
Latvijai vajadzētu pievienoties un atbalstīt ANO iniciatīvu par ierobežojumu atvieglošanu minerālmēslojumam no Krievijas un Baltkrievijas apmaiņā pret Ukrainas kuģu caurbraukšanu ar graudiem, uzskata vairāki aptaujātie Latvijas zemnieki un minerālmēslojuma importētāji.
Latvijas zemnieki saskaras ar nopietnu izaicinājumu saistībā ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, no kurienes līdz šim nāca lauvas tiesa minerālmēslojuma, kas nepieciešams dažādām augu kultūrām. No vienas puses pastāv iespēja iedarbināt citus minerālmēslojuma piegādes kanālus, taču no turienes importēt ir ievērojami dārgāk, kas sadārdzina gala produkciju.
Aptaujātie zemnieki cer, ka sankciju dēļ Latvijas graudi nekļūs pasaulē nekonkurētspējīgi, jo ir atsevišķas Eiropas valstis kā Vācija un Austrija, kas pieļauj iespēju noteikt kvotas minerālmēslojumam no sankcijām pakļautajām Krievijas un Baltkrievijas. Lai gan lielākā daļa minerālmēslu iepircēju pārtraukuši sadarbību ar Krievijas piegādātājiem jau pirmajā dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, tomēr risks, ka atsevišķas Eiropas valstis tomēr pieļaus importu minerālmēslojumam no Krievijas un Baltkrievijas un līdz ar to Latvijas graudi kļūst nekonkurētspējīgi, viņus biedē.
Arī ASV atbalsta ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša centienus kara laikā atgriezt Ukrainas graudus starptautiskajā tirgū. Pēc apmeklējuma Maskavā un Kijivā pagājušā mēneša beigās Gutērress sacīja, ka ir apņēmības pilns palīdzēt pasaules tirgos atgriezt Ukrainas lauksaimniecības produkciju un Krievijas un Baltkrievijas pārtikas un mēslojuma ražošanu, neskatoties uz karu.
Laikraksts Wall Street Journal ziņo, ka Gutērrešs lūdzis Krievijai atļaut dažu Ukrainas graudu sūtījumus apmaiņā pret darbībām, kas palīdz veicināt Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslošanas līdzekļu eksportu.
Arī Indija turpina minerālmēslus iepirkt no Krievijas un Baltkrievijas, līdz ar to ir skaidrs, ka Latvijā izaudzētie graudi globālajā tirgū būs dārgāki, jo to audzēšanā tiks izmantoti Eiropas valstīs ražotie minerālmēsli, kas ir ievērojami dārgāki.
Ģirts Cēlājs, kura vadītais uzņēmums AS Fertilizer Group (ietilpst starptautiskie uzņēmumi NPK Expert un CTEX) nodarbojas ar minerālmēslu ražošanu un piegādi uzskata, ka laikā, kad citas pasaules valstis un pat dažas Eiropas valstis turpina iepirkt minerālmēslojumu no Krievijas un Baltkrievijas, nepastāv tāda akūta nepieciešamība turēties pie sankcijām, "jo tādā veidā mēs kaitējam tikai sev un saviem lauksaimniekiem". Latvijas zemniekiem un īpaši graudu audzētājiem nedrīkst būt nekonkurētspējīgam globālajā tirgū, kur visu nosaka cena un kvalitāte. Attieksmi pret notiekošo Ukrainā, kā arī savu atbalstu varam sniegt, nekaitējot savām interesēm, uzsver Cēlājs.
Viņš atgādina, ka jau tagad minerālmēslu cenu iespaidā Eiropā un Āfrikā tiek samazinātas kukurūzas sēšanas platības, pārejot uz eļļas augiem, kas nav tik atkarīgi no barības vielām. “Ņemot vērā notiekošo Ukrainā, arī tur tiks novērots pamatīgs ražas kritums, kas mums kopējiem spēkiem jāmēģina pārvarēt, lai nepasliktinātu situāciju visā pasaulē,” norāda Fertilizer Group vadītājs.
Pēc viņa teiktā, gāzes cenu iespaidā daudzas pasaules ražotnes būtiski samazināja vai pat apstādināja slāpekļa minerālmēslu ražošanu, un to iekrātie daudzumi pasaules noliktavās pamazām beidzas. Tāpēc problēmu, kā norāda Cēlājs, ir jārisina tagad, lai 2023. gadā mēs nesaskartos ar krīzi.
Ģirts Cēlājs (Foto: Aleksejs Belokopitovs)
“Iespējams, šajā situācijā Eiropas Savienībai jāņem piemērs no Amerikas Savienotām valstīm, kura faktiski atcēla sankcijas Krievijas minerālmēsliem, iekļaujot tos vitāli svarīgo produktu sarakstā kopā ar lauksaimniecības produktiem, medikamentiem un medicīnas precēm,” uzskata uzņēmējs.
“Mēs atteicāmies no šīm piegādēm 24.02 plkst 10.⁰⁰, mūsu attieksme ir skaidra. Tai pat laikā mūsu visu kopējais uzdevums ir nodrošināt mūsu Latvijas zemnieku konkurētspēju. Tamdēļ ceram uz vienādu spēles noteikumu piemērošanu ES valstu starpā.
Neviens mūsu zemniekiem globālajā graudu tirgū nepiemaksās par Krievijas minerālmēslu nepirkšanu. Krievijas minerālmēsli nedrīkst kļūt par vēl vienu dubultmorāles iemiesojumu līdztekus gāzei. Vai nu ES legalizē to iegādi visiem, vai arī nepieļauj to parādīšanos tirgū. Mūsu zemniekiem (un mūsu valsts budžetam) nav jāapmaksā citu valstu izņēmumi,” pauž Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Guttērešs arī norādīja uz iespējamu globālo badu, ko izraisījis mēslošanas līdzekļu tirdzniecības aizliegums starp Krieviju un Baltkrieviju. “Bez graudu piegādes atjaunošanas no Ukrainas, kā arī pārtikas precēm un minerālmēslojuma no Krievijas un Baltkrievijas mēs nevarēsim efektīvi pārvarēt ražošanas krīzi,” sacīja Guttērešs.