Ļoti cenšamies
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Ilgtspēja viennozīmīgi ir viens no šīs desmitgades būtiskākajiem biznesa novērtēšanas faktoriem, par kuru steidzami jāsāk domāt, ja tas vēl nav jūsu dienas kārtībā. No tā, cik ilgtspējīgs ir jūsu bizness, nu jau ir lielā mērā atkarīga uzņēmumu ikdiena – spēja saņemt finansējumu, kredītus, atrast jaunus darbiniekus.
Kad pirms nepilniem četriem gadiem Latvijā tika atjaunots žurnāls Forbes, man šķita, ka esmu īstajā laikā uzķērusi vilni, lai izveidotu ne tikai ilgtspējīgu žurnālu, bet arī palīdzētu uzņēmumiem caur Forbes zīmolu sasniegt ilgtspējas mērķus un pastāstīt par to citiem. Taču, kaut gan vairāki lielie uzņēmēji ilgtspējai pievērsa uzmanību, izrādījās, ka patiesībā tas reti kuram ir vajadzīgs. Žurnāla papīru, kas tolaik tika izvēlēts balts, bet pārstrādāts, izbrāķēja mūsu amerikāņu uzraugi kā nepietiekami glaunu un neatbilstošu zīmolam, reklāmu tematiskajiem numuriem piesaistīt faktiski nebija iespējams, jo uzņēmumi nevēlējās tērēt naudu muļķībām, un arī pieredzes stāstu par to, kā tad izpaužas ilgtspējīgie risinājumi uzņēmumos, nebija nemaz tik daudz. Ar sajūsmu uz manu iniciatīvu tolaik skatījās tikai biedrība InCSR, kas jau no 2011. gada veic ilgtspējas novērtējumu uzņēmumiem Latvijā, kā arī kompānija Clean R, kuras īpašniekam patika žurnāla papīra risinājums.
Ilgtspējas idejas vēsture meklējama 18. gadsimtā, kad vācietis Hans Karls fon Karlovics gadu pirms nāves uzrakstīja darbu par to, ka lielākā māksla būs izveidot tādu zinātni, industrializāciju attiecībā uz kokapstrādi, kas ļaus koksnei būt patiešām atjaunojamam, ilgstoši izmantojamam resursam, ar to domājot gan jaunu koku stādīšanu, gan vecu kokmateriālu pārstrādi un tamlīdzīgi.
Vēl 1999. gadā S&P Dow Jones Indices stratēģiskā partnerība ar RobecoSAM (Reto Ringera izveidota kompānija) izstrādāja Dow Jones Sutainability Indices (DJSI) – vērtēšanas sistēmu, kas noteica, cik ilgtspējīga ir kompānija. Šveicietim Reto Ringeram jau tad bija ietekmīgs un ienesīgs uzņēmums Robeco Schweiz – investīciju kompānija, kas ieguldīja naudu tikai ilgtspējīgos uzņēmumos. Iedomājieties – laikā, kad Latvija tikko atguva neatkarību un rekets, laupīšana un privatizācija noritēja pilnā sparā, Šveicē un ASV jau bija investori, kuri apzinājās ilgtspējības nozīmi un ieguldīja tikai ilgtspējīgās kompānijās! DJSI kļuva par ietekmīgāko ilgtspējas rādītāju, un ikvienam uzņēmumam, ko DJSI atzīst par ilgtspējīgu, tas ir ne tikai iemesls lepoties, bet mūsdienās arī reāls faktors, kas uzlabo iespējas iegūt finansējumu, investorus un paaugstināt uzņēmuma vērtību.
Lai gan 2020. gadu nevar saukt par zaļā kursa vai ilgtspējas idejas dzimšanas dienu, Eiropas Savienībā spēra būtisku soli – tika pieņemta Taksonomijas regula, kas ietver ne tikai zaļā kursa mērķus, bet arī nefinanšu ziņošanu un citus faktorus, kā arī izvirza mērķus līdz 2030. un 2050. gadam. Pārsvarā regula gan attiecas tieši uz vides faktoriem, kas mums ļaus saglabāt zaļāku pasauli un lieki netērēt resursus, tomēr ar to neaprobežojas. Regula zaļā kursa un ilgtspējas ideju attīsta krietni plašāk. Īsumā – paredzams, ka ilgtspējīgi un zaļāki uzņēmumi varēs vieglāk piesaistīt banku finansējumu, turklāt ar labākiem nosacījumiem. Taksonomijas regula būtībā vērsta uz kopīgo ES mērķu sasniegšanu.
“Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi. Zaļā kursa investīciju plāns paredz tuvākajā desmitgadē mobilizēt vismaz triljonu eiro investīcijām. Runājot par finansējuma nodrošinājumu šiem mērķiem, lieto jēdzienu ilgtspējīgas finanses. Ilgtspējīgu finanšu būtība ir stiprināt gan privātā, gan publiskā sektora lomu, nodrošinot finansējuma plūsmu uzņēmumiem, kas jau šobrīd aktīvi iesaistās un veic ilgtspējīgas darbības vai vēlas mainīties un pielāgoties, pārskatot savus darbības modeļus, meklējot jaunus ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus darbības virzienus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgojoties klimata pārmaiņām,” skaidro PwC ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.
Kas tad ir ilgtspēja? Pirmkārt, nevajadzētu ilgtspēju noreducēt līdz zaļajam kursam, jo tas nepavisam nav viens un tas pats. Varētu teikt, ka zaļā kursa ievērošana ietver ir tikai vienā trešo daļu ilgtspējas faktoru. Mērot, vai un cik ilgtspējīgs ir uzņēmums, piemēram, Dow Jones Sustainability Index vērtē uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, biznesa ētiku, piegāžu ķēdes, informācijas drošību, caurskatāmību, nodarbināšanas praksi, darbinieku labsajūtu un cilvēktiesību ievērošanu uzņēmumu, darba apstākļus, privātuma ievērošanu, spēju piesaistīt talantus, kā arī, protams radīto atkritumu daudzumu, uzņēmuma stratēģiju klimata jomā un citus faktorus atkarībā no uzņēmuma darbības nozares. No Latvijā pārstāvētājiem globālajiem uzņēmumiem DJSI jau ir Roche , kas ne tikai iekļūst DJSI jau vairākus gadus, bet arī savā nozarē ir TOP 3 pasaulē ilgtspējas ziņā. Uzņēmums marta beigās paziņoja, ka Rīgā būvēs jaunu biznesa pakalpojumu centru, kur plāno nodarbināt ap 200 cilvēku, un tā būs daļa no Roche Services & Solutions organizācijas, kas strādā Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Vēl šajā prestižajā sarakstā ir Samsung, Swedbank, alkohola ražotājs Pernod Ricard, Neste, Orlen, ICA Gruppen (Rimi), Orkla, Accenture, Stora Enso, Philip Morris un citi. Latvijas lielāko uzņēmumu pirmajā simtā ir 17 uzņēmumu, kuri uzaicināti piedalīties prestižajā vērtējumā.
Pretēji mūsu valstī valdošajiem uzskatiem un stereotipiem par biznesu kā tādu vietu DJSI jau iekarojis, piemēram, Latvijā bāzētais azartspēļu milzis Evolution, kas gan ir ar ārvalstu kapitālu. DJSI atzīmē kompānijas, kas neatkarīgi no nodarbošanās aktīvi rīkojas, lai padarītu pasauli labāku un radītu labākus nosacījumus nodarbinātajiem. “Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo tas palīdz gan inovāciju ieviešanā, gan izaugsmē. Philip Morris International ilgtspējas stratēģija ietver daudzpusīgus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tai pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti daudzi jauni ilgtspējas veicināšanas pasākumi gan darbinieku labbūtības uzlabošanas, gan uzņēmuma ietekmes uz vidi samazināšanā. Philip Morris ir viens no tiem uzņēmumiem, kam ilgtspējas mērķu sasniegšana iet roku rokā ar uzņēmējdarbības stratēģiskās vīzijas transformāciju. Iepriekš kompāniju starptautiski pazina kā pasaulē vadošo cigarešu ražotāju, savukārt jaunā vīzija paredz pilnīgu atteikšanos no tradicionālajām cigaretēm, kas varētu notikt 10–15 gadu perspektīvā,” norāda Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā Madara Apsalone. “Uzņēmums fokusējas uz inovatīvu tehnoloģiju un jaunu bezdūmu produktu izstrādi, kas ir mazāk kaitīga alternatīva tradicionālajām cigaretēm. Philip Morris pamazām transformējas par tehnoloģiju uzņēmumu un, izmantojot jaunākos zinātnes sasniegumus, cer gūt ievērojamus panākumus kaitējuma mazināšanas jomā. Vienlaikus tiek domāts arī par aprites ekonomikas principu ievēršanu pēc tam, kad jaunās ierīces ir nokļuvušas pie klientiem. Arī Latvijā jau darbojas izlietoto elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanas programma – savācam nolietotos produktus un nodrošinām to pareizu pārstrādi mūsu pārstrādes centrā Ungārijā.”
DJSI ir pasaules mēroga kvalitātes zīme, un redzams, ka arī Baltijas uzņēmumi īpaši cenšas. Piemēram, šogad pirmo reizi novērtējumā uzaicināta piedalīties lietuviešu Maxima, tāpat aicināta ir Polijas Orlen. Izvērtējumam var pieteikties arī paši uzņēmumi, tomēr lielākoties kompānijas tiek uzaicinātas. Pieteikšanās jaunajam, 2023. gada DJSI sarakstam pašlaik rit pilnā sparā – tā ir lieliska iespēja uzņēmumiem sevi parādīt. Spriežot pēc iepriekšējo gadu DJSI iekļuvušo uzņēmumu sarakstiem, šķiet, ka vieglāk nākas tiem, kuru nodarbošanās jau pati par sevi ir zaļāka, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražotājiem, atkritumu pārstrādātājiem un tamlīdzīgi. Piemēram, no Baltijas valstu uzņēmumiem lielas iespējas ir lietuviešu Ignitis, kas jau tagad koncentrējas uz zaļās enerģijas virziena attīstību un strādā, lai nākotnē kļūtu par reģionālo enerģētikas jauno kompetenču centru un enerģijas sadales risinājumu līderi starptautiskā mērogā. Galvenokārt Ignitis Group uzmanības centrā ir vēja parku attīstība uz sauszemes un jūrā, kā arī saules elektrostaciju attīstība. Pērn kompānija atjaunojamās zaļās enerģijas jaudās un pārējās enerģētikas infrastruktūras attīstībā ieguldīja kopumā 521,8 miljonus eiro. Ignitis Group jau tagad 54 % visas enerģijas saražo zaļās enerģijas formā – vēja, saules un hidroelektrostacijās. Līdz 2030. gadam uzņēmums Latvijā plāno ieguldīt vismaz 700 miljonus eiro.
Savukārt Philip Morris Lietuvas rūpnīca bija pirmā uzņēmuma rūpnīca starptautiskā mērogā, kas ieguva klimatneitralitātes sertifikātu. Līdz 2025. gadam to plānots sasniegt pilnīgi visās Philip Morris ražotnēs, bet Klaipēdas rūpnīca vides jomā jau ir spērusi soli tālāk un sākusi ūdens pārvaldības sistēmu sertifikāciju atbilstoši starptautiskās Ūdens pārvaldības alianses (AWS) standartam. Klaipēdas rūpnīca kļūs otro uzņēmumu Baltijā, kas atbildīs augstākajām ūdens apsaimniekošanas vides prasībām un iegūs AWS sertifikātu. Vides prasības uzņēmumam ir pirmajā vietā. “Latvijā sadarbībā ar vides uzņēmumu Zaļā josta jau vairākus gadus tiek īstenots projekts Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd, aicinot smēķētājus būt atbildīgiem tabakas produktu lietotājiem. Akcijā iedzīvotāji tiek izglītoti par to, ka cigarešu izsmēķi obligāti jāizmet atkritumu tvertnē un tie nedrīkst nokļūt dabā. Nomesti ceļmalā, cigarešu filtri ātri iejūk putekļos un smiltīs, tāpēc pazūd no acīm, taču realitātē tie saglabājas vidē daudzus gadus,” saka Madara Apsalone.
AirBaltic, iespējams, varētu būt pirmais uzņēmums ar Latvijas kapitālu, ko varētu iekļaut prestižajā DJSI, vismaz redzams, ka uzņēmums ir vai nu pats pieteicies, vai uzaicināts piedalīties. Iespējams, tas ir viens no iemesliem dārgo elektrisko Audi e-Tron iegādei. Kas zina, varbūt iekļaušana prestižajā sarakstā un nākotnē plānotais IPO varētu atmaksāt visus Latvijas nodokļu maksātāju ieguldījumus.