LDDK pārmet ministrijai rīcības un skaidrības trūkumu ES naudas apguvē Covid-19 krīzes pārvarēšanai; ministrija pārmetumus noraida
Forbes
Baltic edition
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), darbojoties Finanšu ministrijas (FM) vadītajā Koalīcijas sadarbības partneru darba grupā ES fondu jautājumos, vairākkārtēji vērsusies ar priekšlikumiem no ES fondu līdzekļiem prioritāri paredzēt finansējumu darbinieku veselības aizsardzībai, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai. Tomēr FM vadītā darba grupa atsakās piešķirt līdzekļus tiešajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem, kā arī nesniedz konkrētu informāciju par pārdalītā ES fondu finansējuma izlietojuma plāniem, sasniedzamajiem rādītājiem, konkrētu pasākumu un projektu sagatavošanu un īstenošanu.
Papildināts ar ministrijas komentāru.
Lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sekas LDDK izvirzītās prioritātes saskan ar Eiropas Komisijas rosinātājiem, Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstītajiem un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem ES budžetā, kas pilnā apmērā paredzēti tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē, atbalstītu cilvēkus un uzņēmumus - iepirktu medicīnisko aprīkojumu, palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem. Tādēļ nav izprotama darba grupas rīcība ES fondu pārdalītos līdzekļus pārvirzīt citiem mērķiem, kas tiešā veidā nav paredzēti tūlītējai vīrusa radīto seku mazināšanai un segt tiešos krīzes pārvarēšanas izdevumus valsts un uzņēmēju pusē. LDDK līdz šim nav saņēmusi apstiprinājumu, ka šāda veida atbalstu plānotu ieviest.
“Šajā krīzes laikā, atbildīgi izvērtējot un vienlaikus nevilcinoties, jāpieņem stratēģiski pareizi lēmumi, kas darbotos ilgtermiņā visas sabiedrības interesēs un vienlaikus nekavējoši palīdzētu novērsts infekcijas izplatību uzņēmumos un atbalstītu veselības aizsardzības pasākumus strādājošajiem. LDDK uzstāj, ka investīcijām no ES fondu pārdales jābūt vērstai uz atbalsta mehānismu veidošanu iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, darba devējiem un ekonomikai kopumā, saglabājot darbinieku darbspēju un nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību,“ norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK jau vairakkārt ir vērsusies FM vadītajā darba grupā ar priekšlikumu nekavējoties sniegt atbalstu strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai: finansiālais atbalsts individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), dezinfekcijas līdzekļiem, drošības aprīkojumam kā dezinfekcijas sieti un aizsardzības stikli, kā arī pēc pieprasījuma konsultācijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm par aizsardzības līdzekļu un pasākumu atbilstošu izmantošanu praksē.
Ņemot vērā to, ka arī ārkārtas situācijas laikā uzņēmēji turpina īstenot prakses un darba vidē balstītas (DVB) mācības profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem gan klātienē, gan attālināti, LDDK rosina ES fondu līdzekļus novirzīt IAL un dezinfekcijas līdzekļu iegādei arī šiem uzņēmumiem, lai audzēkņi, kuri nonāk praksēs un DVB mācībās varētu droši turpināt praktizēties, apgūstot profesiju.
Uzņēmēji jau ir izteikuši vēlmi pēc iespējas lielāku profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaitu iesaistīt praksēs un DVB mācībās, it īpaši vasaras laikā un tajās nozarēs, kurās šobrīd ir vislielākā lejupslīde – viesmīlības, ēdināšanas, dažādu pakalpojumu un arī ražojošās nozares.
Nodarbinātības līmeņa noturēšanai, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija, kāda bija 2019. gada nogalē – pirms Covid-19 krīzes), LDDK ieskatā Latvijā būtu jāievieš īslaicīga bezdarba sistēma, darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē. Īslaicīgā bezdarba sistēma jau vairākās Eiropas valstīs ir attaisnojusies kā efektīvs instruments darba devēju ekonomisko krīžu pārvarēšanai. Šis instruments nodrošina iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu, ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības.
Vienlīdz svarīgi jau šobrīd ir īstenot dažādus pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumus. Darba devējiem sadarbībā ar izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru jāīsteno bezdarbnieku apmācības, kurās iespējams apgūt gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas. Tāpat ciešā sadarbībā ar darba devējiem jāīsteno ilgtermiņa ieguldījumi nozarēs un prasmju attīstībā, kas ir aktuālas šobrīd un saglabās aktualitāti arī nākotnē. Lai ātrāk un efektīvāk novērstu Covid-19 radītās sekas tautsaimniecībai un darba tirgū integrētu augstskolu studentus, LDDK rosina ieviest DVB mācības arī augstskolu profesionālajās izglītības programmās. Tas veicinātu ātrāku studentu iekļaušanos darba tirgū ar prasmēm, kuras nepieciešamas nozarēm, lai uzsāktu uzņēmējdarbības vides atveseļošanos.
Uzņēmumu atbalstam, attīstībai un modernizācijai nepieciešams atvieglot nosacījumus grantu un aizdevumu saņemšanai, lai pēc iespējas plašāks komersantu loks varētu izmanto šo finansējumu, kā arī paplašināt programmu, dodot iespējas arī būvniecības un remontdarbu veikšanai.
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un nodarbinātību reģionos, caur valsts pasūtījumiem un publiskās infrastruktūras projektiem jānodrošina nepieciešamās publiskās infrastruktūras veidošana un uzlabošana, vienlaikus sekmējot Eiropas zaļā kursa mērķu un uzdevumu īstenošanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt normatīvus ES fondu ieguldījumu veikšanai pašvaldību īres namu un dzīvojamā fonda būvēšanai un atjaunošanai.
Turpmākai ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmei liela loma ir ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un produktivitātē. Savukārt jaunu produktu radīšanai un eksportspējīgu uzņēmumu attīstībai, kuri ar papildu investīcijām un jaunām iekārtām var būtiski palielināt ražošanas apjomus un uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti, nepieciešami plašāki atbalsta instrumenti eksporta kredītiem, darbības pārorientācijai uz citiem tirgiem, vietējā pasūtījuma un pieprasījuma nodrošināšanai un uzņēmumu modernizācijai.
Savukārt Finanšu ministrijas darba grupas pārstāvji kopumā augsti novērtē līdzšinējo sadarbību ar LDDK, un ir ieinteresēti rast arvien labākus risinājumus konkrētu jautājumu risināšanai, tajā skaitā LDDK jautājumā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. "LDDK paziņojums publiskajā telpā rada nepieciešamību novērst pārpratumus. Tā kā nozares prioritātes veido nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, tad Finanšu ministrija piedāvā LDDK kopīgu sarunu ar Labklājības un veselības ministrijām par individuālo aizsardzības līdzekļu jautājumu. LDDK priekšlikumi darba grupas ietvaros deva pienesumu sarunu gaitā un lēmumu pieņemšanā," norāda ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Vienlaicīgi Finanšu ministrija vēlas uzsvērt, ka primāri tūlītējās vajadzības COVID -19 krīzes seku mazināšanai tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt, ES fondu finansējuma atbalsts ir paredzēts vidēja un ilgtermiņa/ stratēģiskiem investīciju pasākumiem, visi darba grupas locekļi par šo ir informēti.
Pēc konceptuāla lēmuma par ES fondu finansējuma pārdali, kas tika panākts darba grupā līdz šim, nozaru ministrijas gatavo detalizētus priekšlikumus, kas ietver kvantitatīvu informāciju par sagaidāmiem rezultātiem, rādītājiem, to ieviešanas grafikiem, risku novērtējumu un citu tehnisku informāciju. Visi darba grupā iesaistītie partneri arī par šo ir informēti.
Papildus jau ir notikušas diskusijas ar Eiropas Komisiju, un vienošanās par iespējami ātru ES fondu pārdali nozaru ietvaros, lai nodrošinātu iespējami ātru resursu novirzīšanu COVID -19 krīzes seku mazināšanai elastīgi un visplašākajā tvērumā.
Eiropas Komisija 2020.gada 19.martā pieņēma pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Covid-19 uzliesmojumu. Līdzīgi kā daudzi citi atbalsta pasākumi, kurus dalībvalstis var izmantot saskaņā ar pašreizējiem valsts atbalsta noteikumiem, pagaidu regulējums dod dalībvalstīm iespēju nodrošināt, ka visu veidu uzņēmumiem ir garantēta pietiekama likviditāte, un uzturēt saimnieciskās darbības turpināšanos COVID-19 uzliesmojuma laikā un pēc tā. Jo īpaši regulējums paredz nosacījumus bankām, kuras tiek izmantotas valsts atbalsta iepludināšanai reālajā ekonomikā.
Regulējumā ir noteikts, ka šāds atbalsts ir uzskatāms par tiešo atbalstu banku klientiem, nevis pašām bankām.
Eiropas Komisija 2020.gada 20.marta pieņēma pagaidu noregulējumu (publikācija OJ C 91I , 20.3.2020) un norāda, ka kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm vajadzētu publiskās garantijas vai subsidēto procentu likmju aizdevumiem priekšrocības iespējami plašākā mērā nodot galasaņēmējiem. Finanšu starpniekam jāspēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības iespējami plašākā mērā tiek nodotas galasaņēmējam kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes. Ja pastāv juridisks pienākums pagarināt MVU izsniegto aizdevumu termiņu, nedrīkst prasīt garantijas maksu.
2020.gada 30.marta ES regula 2020/460 (stājās spēkā 2020.gada 1.aprīlī) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu). Regula kā pagaidu pasākumu paredz atbalstu apgrozāmā kapitāla finansēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. LDDK uzskata, ka regula nodrošina iespēju finansēt nepieciešamos sabiedrības veselībai un ekonomikai būtiskos pasākumus, izmantojot arī ESF līdzekļus. ES regula paredz, ka, lai nekavējoties reaģētu uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi, izdevumiem, kas paredzēti darbībām, ar kurām veicina spēju reaģēt uz krīzi, vajadzētu būt attiecināmiem, sākot no 2020. gada 1. februāri. Pēc LDDK pieejamās informācijas citas ES valstis, piemēram, Somija paredz papildu finansējumu EUR 600 miljonu apmērā darba aizsardzības un citu iekārtu un zāļu iegādei.
Jau 2020.gada 2.aprīlī Eiropas Komisija uzsāka jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pasargāt koronavīrusa krīzes skartās darbavietas un strādājošos: pagaidu atbalsta iniciatīva bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). SURE iniciatīva dalībvalstīm sniegtu finansiālu atbalstu ar labvēlīgiem nosacījumiem piešķirtus aizdevumus. Šie aizdevumi palīdzētu dalībvalstīm segt izmaksas par valsts saīsināta darbalaika shēmām — publiskas programmas, kuru ietvaros uzņēmumos strādājošajiem ir samazināts darbalaiks, bet darbinieki saņemtu ienākumu atbalstu. LDDK rīcībā esošās informācijas, Latvijas valdība neplāno ieviest šādu atbalsta sistēmu, kas palīdzētu ģimenēm nezaudēt ienākumus un saglabāt jaudas un cilvēkkapitālu gan uzņēmumos, gan tautsaimniecībā kopumā.
Forbes ir nosūtījis aicinājumu komentēt situāciju Finanšu ministrijai un gaida atbildi.