Latvijas IKP provizoriskais pieaugums trešajā ceturksnī - 2,8%

Kā skaidroja CSP, IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3% un 3%), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2019. gada 3. ceturksnī tiks publicēts 29. novembrī.

“SEB bankas”  ekonomists Dainis Gašpuitis portālam “Forbes.lv” norādīja, ka “Eiropas Komisijas oktobra Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomiskā noskaņojuma rādītāji norāda uz to, ka nenoteiktība un sarežģījumi apstrādes rūpniecībā pamazām pārmetas uz pakalpojumu nozarēm. Tādēļ oktobra dati norāda uz tālāku izaugsmes vājināšanos”.

Latvijas noskaņojuma indekss oktobrī ir noslīdējis, bet tajā pašā laikā globālo noskaņojuma un citos apsteidzošajos indikatoros par oktobri ir parādījušies nosacīti pozitīvi signāli. “Tie gan vairāk signalizē par to, ka situācijai ir pamats neturpināt pasliktināties. Turklāt pagaidām nav arī signālu, ka situācija eirozonā un pasaulē varētu sākt atgūties no pašreizējās lejupslīdes,” pauda Gašpuitis.

Viņš paredz, nākamgad starptautiskajā tirdzniecībā apstākļi būtiski neuzlabosies un saglabāsies stagnatīva situācija. Līdz ar to bezdarba samazināšanās un algu kāpums bremzēsies.

Tikmēr “Swedbank” Galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norādīja, ka trešajā ceturksnī izaugsmes galvenie vilcēji, visticamāk, bija mājsaimniecību patēriņš un, iespējams, arī eksports.

“Mājsaimniecību patēriņa pieaugumu uztur augošā pirktspēja, vidējai algai un vidējai pensijai augot straujāk par inflāciju, kā arī aizvien optimistiskais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz ģimenes finanšu situācijas izmaiņām un ekonomikas attīstību nākamā gada laikā,” skaidroja Buceniece.

“Galvenie iemesli vājākai izaugsmei šogad ir būtiski vārgāks investīciju un eksporta kāpums. Investīcijās vērojam lēnāku pieaugumu gan tādēļ, ka šogad vairs nepalielinās ienākošās Eiropas Savienības investīciju plūsmas, gan tādēļ ka arī privātās investīcijas aug lēnāk lielākas nenoteiktības un piesardzības dēļ,” turpināja “Swedbank” pārstāve. “Savukārt eksporta snieguma pasliktināšanās saistāma gan ar kritumu koka un tā izstrādājumu eksportā pēc izcila gada pērn, gan arī ar izaugsmes un tātad arī pieprasījuma bremzēšanos tirdzniecības partneru ekonomikās.”