KP akcijā identificējusi nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei
Forbes
Baltic edition
Konkurences padome (KP) apbalvojusi trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz likumos un Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem nepamatotajiem un būtiskajiem ierobežojumiem konkurencei un uzņēmējdarbībai, informēja padomē.
KP akcijā saņēma informāciju par 34 šķēršļiem konkurencei, no kuriem tika izraudzīti trīs nejēdzīgākie uzņēmējdarbības šķēršļi.
Vienu no trim balvām “Konkurences aizstāvis 2019” saņēma uzņēmuma “Lursoft IT” pārstāve Daiga Kiopa, kura norādīja uz normatīvo aktu grozījumiem, kas tādiem Uzņēmuma reģistra (UR) datu atkalizmantotājiem kā “Lursoft”, “Firmas.lv” un citiem turpmāk apgrūtinās pakalpojumu sniegšanu, jo daļa no iepriekš UR pieejamās informācijas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības un nav pieļaujama tās tālākizmantošana.
Par būtisku šķērsli konkurencei KP žūrija atzina arī Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu asociācijas norādīto par izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Pēc likuma grozījumiem nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumi ir ielikti vienā kategorijā ar atkritumu apsaimniekotajiem.
Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apstrādā 20 mašīnas vai vairāk, tā finanšu apdrošināšanas nodrošinājumam no 2020. gada ir nepieciešami 100 000 eiro, kamēr atkritumu poligonam - 50 000 eiro. Tā rezultātā divām trešdaļām tirgus dalībnieku ir jāpārtrauc sava saimnieciskā darbība.
Pasākumā par “Konkurences aizstāvi 2019” tika nominēts arī “Latvijas Tekstils”, kas norādījis uz nepamatotām prasībām Latvijas karoga audumam.
Ministru kabineta noteikumos, kas regulē Latvijas valsts karoga likuma piemērošanu, bez argumentētiem skaidrojumiem norādīts, ka Latvijā drīkst izmantot tikai vienā konkrētā tehnoloģijā ražotus karogus, proti, tikai sublimācijas tehnikā apdrukātus, tādējādi aizliedzot rūpnieciski krāsota auduma izmantošanu.
Kā norādīja “Latvijas Tekstilā”, šie noteikumi paredz tikai novecojošas tehnoloģijas izmantošanu. Tāpat nav skaidrs, kāpēc noteikumos noteikts, ka audumam, no kura ražo karogus, jābūt liesmu slāpējošam, kādēļ aizdegšanās laiks ir noteikts tieši 10 sekundes, nevis 8 vai 11 sekundes. Nav saprotams, kādēļ auduma gaismas necaurlaidības koeficientam ir jābūt tieši robežās no 60% līdz 70%.
KP par konkrētajiem ražotāja iebildumiem jau vērsusies gan Heraldikas komisijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzrauga valsts karogu tirdzniecību un to atbilstību likumam.
“Nākamais gads Konkurences padomei būs jaunu izaicinājumu gads, jo būs jāstrādā ar jauno Konkurences likuma normu, kas iestādei sniegs plašākas pilnvaras, cīnoties ar valsts un pašvaldību radītajiem ierobežojumiem konkurencei,” sacīja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
“Šī akcija, kurā saņēmām uzņēmēju, to pārstāvošo asociāciju un citu aktīvistu informāciju, liecina, ka godīgas konkurences ideja Latvijā vēl ir iedīglī. Tāpēc mudinu arī turpmāk sabiedrībai būt aktīvai un līdzatbildīgai un ziņot Konkurences padomei, ja tiek novēroti ierobežojumi, kas nepamatoti kavē uzņēmējdarbību,” turpināja Ābrama.
Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem norādīja uz ierobežojumiem normatīvajos aktos, kas regulē finanšu un apdrošināšanas nozari, mazumtirdzniecību, darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī ražošanas, viesmīlības un enerģētikas nozari. Papildu tam tika saņemti arī šķēršļi konkurencei, kas identificēti kultūras, būvniecības, farmācijas un lauksaimniecības nozarēs, liecina padomes apkopotais.
Puse no visiem akcijā identificētajiem šķēršļiem konkurencei ir iekļauti likumos un trešdaļa – Ministru kabineta noteikumos. Daļa no iesniegtajiem šķēršļiem konkurencei informēja arī par apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai, kas radušies no valsts iestāžu iekšējām darba kārtībām vai ierobežojošām normām publiskajos iepirkumos.