Investoram jādod viss gatavs
Sadarbības projekts
Forbes Latvija
Krista Freiberga, RSEZ pārvaldniece
Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona ir viena no retajām speciālajām ekonomiskajām zonām, kas piedāvā potenciālajiem investoriem gatavu infrastruktūru. Ja tādas nav, RSEZ to pielāgos īpaši jums.
Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) strādā jau ilgāk nekā 25 gadus un šajā laikā vairāk nekā 1155 hektāru teritorijā ir izveidojusi virkni pavisam reālu un taustāmu atbalsta mehānismu, neskaitot tos nodokļu atvieglojumus, kas jau paredzēti likumā.
Pamatotu stereotipu iespaidā kādam varētu šķist, ka SEZ ir paredzēta tikai lieliem ražojošiem uzņēmumiem un citus tur negaida. Un šis stereotips ir pamatots – galu galā speciālās ekonomiskās zonas vispār tika izveidotas, lai atvieglotu apstākļus tieši ražojošajiem uzņēmumiem. Rēzeknē tradicionāli tie bija metālapstrādes un kokrūpniecības uzņēmumi. Taču patiesībā tā nav, un vispār – likumā paredzētie nodokļu atvieglojumi nebūt nav vērtīgākais atbalsts uzņēmumiem. Likums paredz 100 % atlaidi dividenžu nodoklim, kuru attīstībā esošie uzņēmumi jau tā izņem ļoti reti, kā arī 100 % atvieglojumu nekustamā īpašuma nodoklim (80 % atvieglojums ir paredzēts likumā, vēl 20 % nodrošina vietējās pašvaldības). Līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atcelšanu reinvestētajai peļņai atbalsts šķiet vēl mazāks. Taču RSEZ sniedz daudz būtiskāku atspaidu uzņēmējiem.
Pirmkārt, tā ir nodrošināta infrastruktūra. Protams, ražošanas iekārtas neviens investora vietā neiegādāsies, taču iedomājieties, ka vissarežģītāko un arī standartā diezgan dārgo procesu jūsu vietā nodrošina pašvaldība – izbūvē komunikācijas, pievelk elektrību un varbūt pat nodrošina jau gatavu biroju! Visa birokrātija, saskaņošana jums ies secen, varēsiet vienkārši atnākt pie visa gatava. Tieši ar šādu pakalpojumu RSEZ piesaista ne tikai ārvalstu, bet arī vietējos investorus. “Atšķiramies ar gatavu infrastruktūru, ļoti cenšamies visu pielāgot uzņēmējiem – ražošanas ēkas, ceļu pievadus un citus pakalpojumus, turklāt neatkarīgi no tā, vai nepieciešami biroji ar paklājiem un baltiem griestiem, vai industriālas telpas,” skaidro RSEZ pārvaldniece Krista Freiberga.
Patlaban RSEZ, kuru finansē gan Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, gan Rēzeknes novada pašvaldības, darbojas 21 uzņēmums ar augstu pievienoto vērtību, kas kopumā nodrošina 1300 darba vietas. Un darba vietas RSEZ ir svarīgas – ieguldījumu cilvēku algās var ieskaitīt investīcijās. Ja jūsu uzņēmums neiegulda kādā smago industriju ražošanā, iekārtās, bet, piemēram, tādā jomā, kur ražošanas iekārtas ir otršķirīgas, bet pirmšķirīgs ir tieši darbaspēks un intelektuālās vērtības, tad par investīcijām būtu uzskatāmas cilvēkiem samaksātās algas.
Krista Freiberga stāsta: “Likumā ir noteikts, kuras nozares mēs nevaram atbalstīt. Tā ir, piemēram, tabakas un alkohola ražošana, mazumtirdzniecība un tamlīdzīgas. Citādi vairs nav pamata domāt, ka RSEZ domāta ir tikai lielajiem un stiprajiem uzņēmumiem.” Viņa piebilst, ka RSEZ ir gan uzņēmumi ar simtiem darbinieku, gan tādi, kuros ir tikai 5–8 darbinieki. RSEZ ir uzņēmumi, kas ražo optiskos kabeļus, un tādi, kas darbojas nekustamā īpašuma vai IT jomā.
RSEZ pārvaldniece uzsver, ka papildus iepriekšminētajam atbalstam viena no lielākajām priekšrocībām šajā reģionā ir darbaspēka pieejamība. “Mums ir Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola un arī Rēzeknes tehnikums, kas abi nodrošina jau gatavus augstas kvalifikācijas speciālistus,” saka Freiberga. Viņa atzīst – protams, katram jaunietim gribas izmēģināt sevi galvaspilsētā, tomēr vēlāk liela daļa atgriežas mājās. Tas ir stāsts arī par viņu pašu – Krista ir mācījusies Rīgā un ieguvusi tur pirmo darba pieredzi starptautiskajā uzņēmumā Orkla, bet vēl pirms kovida atgriezusies dzimtajā pilsētā, kur strādā kopš 2018. gada. Viņa atzīst – lai arī RSEZ ir pietiekami augsts atalgojuma līmenis, salīdzinot ar galvaspilsētu, algas ir mazākas, kas no darba ņēmēju puses ir slikti, taču uzņēmējiem tas ir faktors, kurš piesaista.
Papildus RSEZ pārvalde organizē apmācības, pasākumus, seminārus, gada balvas, kopīgus izbraucienus RSEZ uzņēmumiem, lai radītu kopienas sajūtu. “Mūsu mērķis ir piesaistīt investīcijas ar dažādām metodēm, un mārketings, dažādi soft paņēmieni ir būtiski. Ir mijiedarbība, un tālāk jau šie uzņēmumi arī paši dalās ar informāciju, cik labi ir pie mums,” saka Krista Freiberga.
Kā novērojusi RSEZ pārvaldniece, iepriekšminētie faktori ir svarīgi, tomēr vienlīdz svarīga ir arī birokrātijas neesamība. “Reģionos līdzvērtīga priekšrocība ir pašvaldības sasniedzamība – te viss ir kā mājās, vienmēr var atnākt aprunāties, uz vietas visu atrisināt. Ja kāds atnāk pie manis un kaut ko vaicā par būvvaldi, mēs kopā varam uziet stāvu augstāk un pajautāt.” Viņasprāt, tieši potenciālā birokrātija ir lielākais uzņēmēju bieds.
Krista nomierina, ka RSEZ nekā tāda nav. Faktiski ir trīs lietas: ir jānomaina uzņēmuma vai filiāles nosaukums, ieliekot tajā RSEZ, un jāiesniedz biznesa plāns, kā uzņēmums plāno attīstīties, bet to jau uzņēmēji pārsvarā dara tāpat. Gada beigās jāiesniedz viena atskaite Valsts ieņēmumu dienestam. Uz priekšrocību fona šos var uzskatīt par sīkumiem.