Latvija savu konkurētspēju mazinās, ieviešot G komponenti vēja enerģijas ražotājiem
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
No jauna ieviesta, nevienam nezināma G komponente atbaidīs visticamāk jebkādas investīcijas Latvijas atjaunojamās enerģijas sistēmā – tā šī gada 18.augustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvenergo Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.
Forbes piedāvā negrozītus citātus, kuri izskanēja sēdes laikā, kurā tika skatīts jautājums par elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu projekta ietekmi uz tautsaimniecību, kuru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulatorā) iesniedzis “Austsprieguma tīkls”.
Kristaps Ločmelis, Latvenergo: “Bija tiešām publiskās konsultācijas periods, kurā mūs iepazīstināja ar jauno pārvades tarifu aprēķināšanas metodiku. Jāsaka gan, ka šajā konsultāciju dokumentā Regulators mūs maldinoši vilināja ar pārvades tarifu samazinājumu, jo šajā konsultāciju dokumentā nebūt negāja runa par to. Kādai patērētāju grupai būs jāmaksā vairāk. Līdz ar to zināmā mērā mēs šobrīd esam nedaudz pārsteigti, jo iesniegtais tarifu projekts ir nevis ar samazinājumu, bet izmaksu pieaugumu.
Bet, ja drīkst, es nokomentēšu divas lietas attiecībā uz tarifu projektu.
Pirmā lieta ir tas, kas interesē elektroenerģijas ražotājus un perspektīvos elektroenerģijas ražotājus, ir G komponente. Un šī G komponente, kas ir pilnīgs jaunums mums Baltijā, tieši Latvijā viņu ievieš elektroenerģijas ražotājam. Un šī komponente atbaidīs, visticamāk jebkādas vēlmes vēja enerģijas ražotājiem investēt šeit, Latvijas sistēmā. Un te jāskatās, ka mēs esam noslēguši sadarbības memorandu ar Igauniju, par atkrastes vēja parka projekta izveidi Baltijas jūrā un nelaimīgs būs tas investors, kurš trāpīsies Latvijas zonā. Jo Igaunijas zonā šāda G komponente vēja ražotājiem nebūs, bet Latvijas zonā būs.
Ločmeli papildināja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis: “[..] Mēs sniedzām arī citus priekšlikumus un iebildumus regulatoram, kuri netika ņemti vērā, tai skaitā arī par iepriekš pieminēto G komponentes ieviešanu, un te es gribētu pat Enerģētikas likuma 84. panta otro punktu, kurš nosaka, ka regulators, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ievēro Valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu, kur mēs ļoti skaidri zinām, ka mūsu enerģētikas politika ir virzīta un jaunu, atjaunojamo resursu ģenerējošo jaudu palielināšanu un atvieglo darbības principus tiem, nevis papildus sloga radīšanu, kas automātiski ietekmē šo te jomu.”
2020. gada 2. septembrī Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030.gadam iekļautā uzdevuma īstenošanu un saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas-Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu”.
Saprašanās memorandā kā galvenais ir noteikts mērķis veicināt Igaunijas un Latvijas kopīgu atkrastes vēja zonu attīstību un dot iespēju būvēt papildu atkrastes vēja enerģijas jaudas, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat tas paredz veicināt izmaksu efektīvu valstu ieguldījuma nodrošināšanu ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā.
Projekta ietvaros līdz 2030.gadam plānots izveidot lielas jaudas (vismaz 700-1000 MW) atkrastes vēja parku.
Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam. Paredzēts, ka saprašanās memorands tiks parakstīts ekonomikas ministra vizītē Igaunijā 2020.gada 17.septembrī.