Ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados var nomākt vairāki globālie un vietējie riski, paredz FDP
Forbes
Baltic edition
Zemā kreditēšanas aktivitāte, siltās ziemas, koronavīrusa epidēmijas risks un virkne citu risku ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, paredz Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes 2020.-2023. gadam novērtējusi tās kā reālistiskas, taču vērš uzmanību uz vairākiem riska faktoriem, īpaši 2021.-2022. gadā.
FDP piekrīt FM analīzei, ka spēcīgais efekts no ekonomikas sabremzēšanās 2019. gadā saglabāsies arī 2020. gadā. Vienlaikus padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022. gadā.
Kā norāda FDP, Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī.
Domājot par 2022. gadu, FDP uzskata, ka publisko investīciju apjomam vajadzētu kristies, jo arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve sāks samazināties. Līdz ar to būvniecības uzņēmumi varētu pielietot nogaidīšanas taktiku, izvērtējot signālus par nākamo ES fondu finansējuma cikla sākšanos.
Kā vienu no riskiem FDP min arī kravu tranzīta nozares lejupslīdi, kura, sākusies 2019. gadā, var turpināties arī 2020.-2022. gadā, it īpaši ostu segmentā.
Savukārt banku sektorā Latvijā ir ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, bez tam nerezidentiem šobrīd ir apgrūtināta kontu atvēršana un pārvaldība, skaidro FDP. Sagaidāma ir arī tālāka banku sektora konsolidācija, un šo iemeslu dēļ izaugsme banku jomā var palēnināties.
Padome arī vērš uzmanību uz 2020. gada sākumā izziņoto jaunā un neprognozējamā koronavīrusa epidēmijas risku, kas jau ir atstājis negatīvu iespaidu uz globālo ekonomikas veiktspēju 2020. gadā. Joprojām saglabājas arī iepriekšējo gadu riski, tostarp neskaidrība par Ķīnas attiecībām ar tirdzniecības partneriem, tai skaitā ES un ASV, kā arī breksita noslēgums
Kā atzīst padome, FM reālā IKP izaugsmes prognoze 2020. gadam ir konservatīva un lielā mērā atbilst Eiropas Komisijas aplēsēm, tajā pat laikā tā ir 0,4 procentpunktus zemāka par Latvijas Bankas un par 0,6 procentpunktiem zemāka par Starptautiskā Valūtas fonda prognozēto izaugsmi. Inflācijas līmeņa prognoze 2020. gadam ir konservatīva un saskan ar EK prognozēm. Turklāt vidējās bruto algas pieaugums 2020.-2023. gados tiek prognozēts lēnāks nekā iepriekšējos gados un tomēr ir stabils, kas pie zemas inflācijas stimulēs privāto patēriņu.
FM izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas Stabilitātes Programmas izstrādei 2020.-2023. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2020. gada aprīlī.