EK rudens ekonomikas prognoze: Priekšā stāv grūtāks ceļa posms
Forbes
Baltic edition
Eiropas ekonomika aug septīto gadu pēc kārtas, un tiek prognozēts, ka pieaugums 2020. un 2021. gadā turpināsies. Pieprasījums pēc darbarokām saglabājas, un bezdarba līmenis turpina samazināties. Tomēr ārējie faktori ir kļuvuši nelabvēlīgāki. Paredzams, ka Eiropas ekonomiku sagaida ilgs pieticīgākas izaugsmes un zemas inflācijas periods, uzskata Eiropas Komisija (EK).
Tiek prognozēts, ka eirozonā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā pieaugs par 1,1%, bet 2020. un 2021. gadā – par 1,2%. Salīdzinājumā ar šā gada jūlijā publicēto 2019. gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes izredzes šogad ir sarukušas par 0,1 procentpunktu (no 1,2%) un par 0,2 procentpunktiem 2020. gadā (no 1,4%).
Prognozē, ka IKP Eiropas Savienībā kopumā pieaugs par 1,4% gan 2019., gan 2020. un 2021. gadā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārraudzībā ir eiro, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, atzina, ka līdz šim Eiropas ekonomika ir apliecinājusi savu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem. “Tomēr iespējams, ka nākotnē mūs gaida sarežģījumi, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, pieauguma iztrūkumu ražošanas sektorā un breksitu,” paredzēja Dombrovskis.
Viņš aicina visas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ir augsts valsts parāda līmenis, uzsākt parāda samazināšanu. “Savukārt tām dalībvalstīm, kuru rīcībā ir fiskālā telpa, vajadzētu tagad to izmantot,” skaidroja Dombrovskis.
Tikmēr Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka ekonomikas izaugsme visās ES valstīs nākamajos divos gados turpināsies par spīti izteikti nelabvēlīgiem apstākļiem.
Izaugsme būs atkarīga no vietējām nozarēm
Pastāvīgā tirdzniecības spriedze starp ASV un Ķīnu un liela politikas nenoteiktība, īpaši attiecībā uz tirdzniecību, kavē investīcijas, ražošanu un starptautisko tirdzniecību. Ņemot vērā, ka IKP pieaugums pasaulē arī turpmāk, visticamāk, būs vājš, izaugsme Eiropā būs atkarīga no nozarēm, kuras vairāk orientējas uz iekšzemes patēriņu.
Šo nozaru attīstība notiks vidē, kurā darba tirgus veicina algu pieaugumu, ir labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un dažās dalībvalstīs — veicinoši fiskālie pasākumi.
Darba tirgiem arī turpmāk vajadzētu būt stabiliem, tomēr uzlabojumi kļūs lēnāki
Darbvietu pieaugums visā ES ir izrādījies pārsteidzoši noturīgs. Iemesls daļēji ir tāds, ka ekonomikas tendenču ietekme uz darbvietām parasti izpaužas ar laiku, kā arī nodarbinātība pārvirzās uz pakalpojumu nozarēm. Nodarbinātība ir nepieredzēti augsta, un bezdarba līmenis ES ir zemākais kopš gadsimta sākuma.
Lai gan darbvietu neto pieaugums, visticamāk, palēnināsies, paredzams, ka bezdarba līmenis eirozonā turpinās samazināties no 7,6% šogad līdz 7,4% 2020. gadā un 7,3% 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā bezdarba līmenis šogad samazināsies līdz 6,3% un 2020. un 2021. gadā būs 6,2%.
Inflācija arī turpmāk būs zema
Līdz šim inflācija eirozonā šogad ir palēninājusies gan enerģijas cenu krituma dēļ, gan tāpēc, ka uzņēmumi lielā mērā ir izvēlējušies segt augstākas algu izmaksas no savas peļņas, nevis novirzīt tās uz klientiem. Paredzams, ka arī nākamajos divos gados inflācijas spiediens būs zems.
Tiek prognozēts, ka eirozonas inflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss) šogad un nākamgad būs 1,2%, bet 2021. gadā pieaugs līdz 1,3%. Savukārt ES inflācija saskaņā ar prognozēm šogad un nākamgad būs 1,5%, bet 2021. gadā pieaugs līdz 1,7%.
Valsts parāda līmenis samazināsies piekto gadu pēc kārtas, bet deficīts nedaudz pieaugs
Paredzams, ka Eiropas publiskajām finansēm turpinās nākt par labu ļoti zemās parāda procentu likmes. Par spīti zemākam IKP pieaugumam tiek prognozēts, ka eirozonas kopējā valsts parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties piekto gadu pēc kārtas: šogad — 86,4%, 2020. gadā — 85,1% un 2021. gadā — 84,1%.
Tas pats attiecas uz ES, kur tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP šogad samazināsies līdz 80,6%, 2020. gadā līdz 79,4%, bet 2021. gadā — līdz 78,4%.
Savukārt valstu bilances, sagaidāms, nedaudz pasliktināsies, jo būs mazāka izaugsme un dažās dalībvalstīs būs brīvāka diskrecionārā fiskālā politika. Pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek prognozēts, ka eirozonas kopējais deficīts palielināsies no rekordzemajiem 0,5% no IKP 2018. gadā līdz 0,8% šogad, 0,9% 2020. gadā un 1,0% 2021. gadā.
Ekonomikas perspektīvas nenoteiktība galvenokārt ir negatīvā virzienā
Vairāki riski var izraisīt mazāku izaugsmi nekā prognozēts. Izaugsmi varētu bremzēt vēl lielāka nenoteiktība vai tirdzniecības un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, kā arī iespēja, ka Ķīnas attīstības palēnināšanās būs izteiktāka nekā gaidīts sakarā ar līdz šim ieviesto politikas pasākumu vājāku ietekmi. Riski tuvākā apkārtnē ietver arī breksitu bez vienošanās.
Turpretī tirdzniecības attiecību saspīlējuma samazināšanās, lielāka izaugsme Ķīnā un mazāka ģeopolitiskā spriedze veicinātu izaugsmi. Eirozonā izaugsmei nāktu par labu arī tas, ka dalībvalstis, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas, izvēlētos ekspansīvāku fiskālo politiku nekā paredzēts. Tomēr kopumā nenoteiktība nepārprotami ir negatīvā virzienā.
Nākamā EK prognoze būs IKP un inflācijas aplēšu atjauninājums starpposma 2020. gada ziemas ekonomikas prognozē.