76,3% uzņēmumu cenu kāpuma ietekmi aicina bremzēt ar darbaspēka nodokļu samazināšanu
Gada inflācijai turpinot uzstādīt jaunus rekordus, uzņēmēji ir spiesti pielāgoties aizvien jauniem izaicinājumiem, tostarp augstākām ražošanas izmaksām un darbaspēka prasībām pēc lielākas algas, lai nosegtu augošos tēriņus.
Ne visiem ir pa spēkam tikt galā ar grūto situāciju, tādēļ daļa uzņēmēju novērtētu atvieglojumus uzņēmējdarbībai. Pārliecinoši lielākā daļa jeb 76,3% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka mazināt inflācijas ietekmi tiem visefektīvāk palīdzētu darbaspēka nodokļu samazināšana. Par šo liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada septīto mēnesi, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šāds rādītājs ir augstākais, kāds fiksēts CSP datos par patēriņa cenu pārmaiņām Latvijā kopš 1998. gada. Pie tam cenu kāpums turpinās jau vismaz septiņus gadus. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada jūlijā bija par 36,4% augstākas - precēm tās pieauga par 39,1%, bet pakalpojumiem – par 27,3%.
Šādos apstākļos daudzi uzņēmēji vairs nespēj tikt galā ar augošajām izmaksām pašu spēkiem. Uzņēmumu aptaujā izkristalizējies viedoklis, ka inflācijas ietekmes mazināšanā visvairāk palīdzētu darbaspēka nodokļu mazināšana. Tas ļautu gan izmaksāt lielākas algas darbiniekiem, gan uzlabot konkurētspēju globālajā tirgū, kur šobrīd liela daļa uzņēmumu sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem.
38,8% respondentu sliecas domāt, ka noderīgākais būtu tiešs finansiāls atbalsts pieaugošo izmaksu segšanai. 27,3% vēlētos redzēt PVN nodokļa likmes samazināšanu stratēģiski svarīgām produktu grupām, kamēr 21,9% novērtētu garākus termiņus nodokļu nomaksai.
«Vispārējā inflācija un izmaksu pieaugums ir galvenais traucēklis vismaz 77,8% Latvijas uzņēmumu sekmīgai darbībai. Šo mūsu aptaujā noskaidroto faktu būtu nesaprātīgi ignorēt, jo īpaši ņemot vērā prognozes, ka cenu kāpums rudenī vēl turpināsies. Tas nozīmē, ka pašiem uzņēmējiem jābūt gataviem visai radikāliem lēmumiem kā darba laika pārstrukturizēšana, pārcelšanās uz mazākām darba telpām, atteikšanās no uzņēmuma biroja vai pāriešanu uz attālinātu darbu. Vērts padomāt arī par citiem taupības pasākumiem un izmaksu mazināšanu, piemēram, izvēloties mākoņpakalpojumus, kuros maksu var elastīgi mainīt atkarībā no lietošanas apjoma. Tomēr nevar izslēgt, ka ar visu minēto nepietiks un būs nepieciešams valsts mēroga atbalsts,» uzsver Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Jumis Pro vasarā veiktajā pētījumā tika aptaujāti 279 Latvijas mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Katrs respondents varēja izvēlēties vairākas atbildes.
SIA Jumis Pro nodarbojas ar grāmatvedības sistēmas Jumis attīstību un uzturēšanu. Sistēmas Jumis pēdējo gadu izaugsmi veicināja fokuss uz lietotāju vajadzībām un inovācijas, piemēram, mobilās lietotnes izstrādāšana, e-rēķinu apstrādes iespēju izveide, ērtāka lietotāja vide, darbinieku uzskaites un algu aprēķina risinājums Jumis Personāls, integrācija ar VID EDS sistēmu un ātra jaunāko likumdošanas prasību iestrādāšana sistēmā.