Svarīga ietekme gan uz vidi, gan cilvēku

Dzelzceļš šajā stratēģijā iekļauts kā viens no stūrakmeņiem šo mērķu veiksmīgai īstenošanai. Noteikts, ka jau līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļiem jāsamazina vidējais CO2 izmešu līmenis par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, savukārt līdz 2050. gadam dzelzceļam jākļūst par klimata ziņā neitrālu transporta alternatīvu visai sabiedrībai.

Lai mazinātu projekta un vēlāk arī pašas dzelzceļa līnijas ietekmi uz vidi, Rail Baltica projektā izvirzīti ambiciozi mērķi ietekmes uz vidi mazināšanai, kas pakāpeniski tiek ieviesti un īstenoti visā šī globālā projekta dzīves ciklā. Šīs programmas prioritātes ir gan samazināt siltumnīcas efekta gāzu neto emisiju līmeni, gan arī risināt cita veida ietekmes uz vidi jautājumus, kas saistīti arī ar cilvēku veselību, piemēram, CO2 neitralitāte un 100 % atjaunojamās enerģijas izmantošana, vides ziņā atbildīgu būvdarbu organizēšana, dzelzceļa radītā trokšņa un vibrācijas līmeņa samazināšana, kā arī vispārēja vides resursu patēriņa samazināšana.

Trokšņu un vibrācijas samazināšana – lielākais izaicinājums dzelzceļa nozarē

Vispārzināms, ka trokšņu un vibrācijas līmeņa samazināšana dzelzceļa industrijā ir liels izaicinājums, tādēļ šī tēma iekļauta kā viena no Starptautiskās dzelzceļu apvienības (UIC) galvenajām prioritātēm līdz 2050. gadam. Troksnis kā viena no nozares aktuālākajām problēmām mēdz būt arī nopietns šķērslis sabiedrības atbalstam, īpaši no tām sabiedrības grupām, kas dzīvo netālu no dzelzceļa līnijām. Tajā pašā laikā dzelzceļš tiek uzskatīts un ir atzīts par vienu no videi draudzīgākajiem un cilvēkam drošākajiem transporta veidiem.

Tiek lēsts, ka pasaulē transporta radītie trokšņi ietekmē aptuveni 124 miljonus cilvēku, kuri regulāri tiek pakļauti vidējam trokšņa līmenim, pārsniedzot 55 decibelus (tā tiek uzskatīta par maksimālo robežu, kad var tikt novērota negatīva ietekme uz cilvēka veselību): 108 miljoni no sauszemes transporta, 20 miljoni no dzelzceļa un seši miljoni – no gaisa transporta*.

Rail Baltica kā pilnībā no jauna būvējamai infrastruktūrai ir savā ziņā unikāla iespēja trokšņa un vibrācijas samazināšanas pasākumus paredzēt jau pamata komplektā. Sākotnējie trokšņu novērtējumi tika veikti katrā valstī individuāli līdz ar ietekmes uz vidi novērtējumu, lai tagad, kad projekts ir projektēšanas stadijā, varētu turpināties darbs pie detalizētas trokšņu un vibrācijas modelēšanas un saistīto ierobežojumu plāna izstrādes. Visās Baltijas valstīs tiks ievēroti vienādi trokšņa modelēšanas principi, nosakot trokšņu jutīgās zonas 300 m platumā no trases līnijas centra. Kopumā tiks izmantoti četri trokšņu barjeru veidi – koka, caurspīdīgi, absorbējošie un zemes, un katram no tiem ir savs pielietojums. Savukārt vibrācijas mazināšanas pasākumi koncentrēsies uz vairākām jomām, nosakot un īstenojot tādas iniciatīvas kā, piemēram, vilcienu riteņu pielāgošana un piemērotu vibrācijas materiālu izmantošana.

Mērķis – 100 % atjaunojamā enerģija

Efektīva atjaunojamās enerģijas izmantošana, lai darbinātu ātrgaitas vilcienus, ir viens no galvenajiem elementiem, kas dzelzceļa transportu padara par videi draudzīgu un drošu alternatīvu autoceļu un gaisa transportam gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē.

Ar mērķi izmantot 100 % atjaunojamo enerģiju Rail Baltica sācis energoapgādes apakšsistēmas izstrādes darbus. Līdz ar sadarbības līguma parakstīšanu ar starptautiskiem inženierpakalpojumu sniedzējiem (DB Engineering & Consulting GmbH; IDOM Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U. un Italferr S.p.A.) par vairāk nekā 20 miljoniem eiro tiek uzsākts darbs pie viena no vissarežģītākajiem dzelzceļa elektrifikācijas projektiem Eiropā. Standarta ātrgaitas vilcienu elektrifikācijas projektu garums mēdz sasniegt 300 km, kamēr Rail Baltica projektā plānots nodrošināt elektroapgādi 870 km garai ātrgaitas dzelzceļa līnijai trīs Baltijas valstīs, turklāt paredzot efektīvu savienojumu ar Poliju un tādējādi arī pārējo Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru.