Nodarbinātība un dīkstāves pabalsti Covid-19 laikā

Latvija

Nodarbinātība

2020. gada 26. martā, balstoties uz 2020. gada 20. marta likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (Noteikumi). Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus, un kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Ja uzņēmuma darbiniekiem piešķirts dīkstāves pabalsts, informācija par to būs atrodama arī “Lursoft” izziņās.

Dīkstāves periods ir laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties tikai tādi uzņēmumi (kumulatīvi kritēriji), kas nenodarbina attiecīgos darbiniekus vīrusa izplatības dēļ, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar 2019. gada martu un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 2%, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

• eksporta apjoms 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
• izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
• ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Turklāt, uzņēmumu darbības nozarēm jāatbilst 2020. gada 24. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 151 “Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija” uzskaitītajām nozarēm - pasažieru transports, aviopārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, ēdināšanas vietu pakalpojumi, kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana, ceļojumu un tūrisma pakalpojumi, izglītības pakalpojumi, mākslinieciskā un muzeju, kultūras iestāžu, kā arī sporta, fitnesa objektu un izklaides objektu darbība.

Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem caur EDS sistēmu ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji:

• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1. krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
2. krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
3. ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Tomēr, dīkstāves pabalsts netiek piešķirts 12 īpaši uzskaitītos gadījumos:

• ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas;
• ja darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;
• ja darba devējs ir izslēgts vai pēdējo 2 gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
• ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
• ja darba devējs iepriekšējo 6 mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienests administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
• ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu vai Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
• ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;
• darba devēja valdes un padomes locekļiem;
• par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
• darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma vai izdienas pensiju vai veic saimniecisko darbību;
• valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;
• darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;
• ja darba devējam iepriekšējo 3 gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz 3% no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem, bet izvērtēšanas brīdī – 3% no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem;
• ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Darba devējs iesniegumā EDS norāda:

• krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, darba devēja pamatdarbības veidu atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijai;
• dīkstāves periodu;
• pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
• informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve;
• apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists.

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartā darba devēja ir galvenā ienākumu gūšanas vieta. 

Nodokļi

Veikto grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” - nodokļu maksāšanas termiņš pagarināts, un nodokļu maksātāji var sadalīt maksājumu vai atlikt to uz laiku līdz 3 gadiem, lai to izmantotu, nodokļu maksātājiem jāiesniedz pieprasījums Valsts ieņēmumu dienestā.

Termiņa pagarinājumam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības:

• 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar vīrusa izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;
• ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar vīrusa izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1. uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
2. uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
3. ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Atcelti obligātie avansa maksājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli individuāliem uzņēmējiem, zemnieku saimniecībām un zivsaimniecībām, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, un šie nodokļu maksātāji var izvēlēties brīvprātīgi turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņš pārcelts no 31. marta uz 15. maiju.

Valsts ieņēmumu dienests pārmaksātu pievienotās vērtības nodokli atmaksās agrāk nekā iepriekš noteiktajos termiņos. Ievērojami samazināta akcīzes garantija uzņēmumiem, kas ražo vai importē spirtu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, un atļauts pārdot tabakas izstrādājumus, šķidrumus, ko izmanto elektroniskajās cigaretēs, un alkoholu, izmantojot distances līgumus.

Igaunija

Nodarbinātība

Ja darba devējam ir skaidrs, ka tā ekonomiskā situācija neuzlabosies un darba devējs nespēj nodrošināt darbiniekam darbu vai samaksāt darbiniekam samazinātu algu, darbinieku var atlaist.

Igaunijas Republikas sociālo lietu ministrs 2020. gada 17. martā paziņoja, ka visi darbinieki, kuri tieši vai netieši zaudē darbu koronas vīrusa dēļ, saņems 70% no algas. Darbinieki saņems šādu atalgojumu no pirmās dienas. Algas atbalsts ir paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas ekonomiskās grūtībās.

Igaunijas valdība apstiprināja atvieglojumus darbiniekiem, kuriem maksājama alga. Atbrīvojuma pasākums būs pieejams uzņēmumiem, kuri atbilst diviem no šiem trim kritērijiem:

1. pārdošanas apjomi vai, ja tādu nav, darba devēja ienākumi kalendārajā mēnesī, par kuru tiek pieprasīta kompensācija, ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar iepriekšējā kalendārā mēneša pārdošanas vai ienākumiem;
2. darba devējs nevar nodrošināt vismaz 30% darbinieku darbu norunātajā apjomā, un darba devējs veic vienpusēju algas samazināšanu sakarā ar nespēju nodrošināt darbu;
3. darba devējs ir samazinājis vismaz 30% darbinieku algas vismaz par 30% vai līdz minimālajai algai. Algas kompensācija tiks izmaksāta tieši darbiniekam, kura darba devējs nevar nodrošināt darbiniekam darbu noteiktajā apjomā.

Bezdarba apdrošināšanas fonds (fonds) darbiniekam izmaksās kompensāciju 70% apmērā no darbinieka vidējās algas, bet bruto apmērā ne vairāk kā 1000 euro par vienu kalendāro mēnesi. Kompensācija tiks uzskatīta par darba devēja izmaksātajām algām, kuras fonds izmaksā darbiniekam uz darba devēja vārda un uz fonda kontu.

Darba devējam ir jāmaksā bruto alga vismaz 150 eiro apmērā darbiniekam, kurš saņem algas kompensāciju. Fonda maksājamā kompensācija nodrošina vismaz minimālās algas, ko noteikusi Republikas valdība saskaņā ar darba laiku, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar darbinieka darba līgumu, kā arī darba devēja maksāto algu.

Darbinieks ir tiesīgs saņemt algas kompensāciju līdz diviem kalendārajiem mēnešiem, kad darba devējs ir izpildījis iepriekš minētos nosacījumus. Šādus pasākumus var piemērot divus mēnešus no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

Nodokļi

Nodokļu procentu aprēķināšanas apturēšana uz diviem mēnešiem, ļauts nodokļu parādu pārplānošanu veikt ar zemākām procentu likmēm nekā šobrīd. Pašnodarbinātie ir pakļauti iepriekšējam sociālā nodokļa atbalsta pasākumam.

Tiek sniegts darba tirgus pakalpojums, ko nodrošina Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds, lai segtu algas samazinājumus. Ieviesti KredEx fonda pasākumi: aizdevuma nodrošinājums jau izsniegtiem banku aizdevumiem, lai varētu veikt korekcijas atmaksas grafikā, biznesa aizdevumi un investīciju aizdevumi.

Lietuva

Nodarbinātība

Valdība 2020. gada 25. martā ierosināja grozījumus Darba kodeksā un Profesijas likumā. Ar šo priekšlikumu groza Darba kodeksa 47. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, nosakot, ka darba devējs paziņo par dīkstāvi ārkārtas situācijas un karantīnas dēļ, ja ir izpildītas abas prasības:

• darba devējs nespēj nodrošināt darba ņēmējam darbu, kā paredzēts darba līgumā; un
• darbinieks darba organizācijas īpatnību dēļ nespēj strādāt attālināti vai nepiekrīt veikt citu darba devēja ierosinātu darbu.

Visiem darba devējiem neatkarīgi no ekonomikas nozares ir tiesības uz valsts kompensāciju par darbinieka algu, ja ir izpildītas šādas prasības:

• dīkstāves ir izsludinātas ārkārtas situācijas un karantīnas dēļ valstī (Darba kodeksa 47. panta 1. punkta 2. apakšpunkts);
• darba devējs neatlaida darbiniekus saskaņā ar Darba kodeksa 57. un 59. pantu (bez darbinieka vainas un (vai) pēc darba devēja iniciatīvas);
• darba devējs nav piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu vismaz vienu dienu.

Subsīdiju summu aprēķina procentos no darbinieka algas, kas nav:

• lielāka par algu, kas noteikta pirms ārkārtas situācijas un karantīnas izsludināšanas; un
• zemāka par minimālo mēneša algu Lietuvā (607 eiro bruto).

Algas subsīdijas pēc darba devēja ieskatiem ir šādas:

• 70% no darbinieka algas, bet ne vairāk kā 1,5 no minimālās algas (bruto 910,5 euro). Darba devējam ir pienākums saglabāt darbinieku darba vietā vismaz 6 mēnešus pēc algas subsīdiju izmaksas beigām;
• 90% no darbinieka algas, bet ne vairāk kā 607 euro bruto. Darba devējam ir pienākums saglabāt darba ņēmēju darba vietā vismaz 3 mēnešus pēc algas subsīdiju izmaksas beigām.

Saskaņā ar grozījumu projektu visi pašnodarbinātie saņem fiksētu izmaksu 257 euro mēnesī, ja tiek izpildītas šādas prasības:

• pašnodarbinātība pēdējā gada laikā ir bijusi reģistrēta vismaz 3 mēnešus, un līdz ārkārtas situācijas un karantīnas pasludināšanai tā nav reģistrēta;
• nestrādā saskaņā ar darba līgumu un nav citu attiecību, kas ir pielīdzināmas darba attiecībām ārkārtas situācijas un karantīnas periodā;
• nav nokavētu parādu valsts budžetam un Sociālās nodrošināšanas dienestam (atliktajiem parādiem nav nozīmes);
• uzņēmums neatrodas likvidācijas vai bankrota stāvoklī.

Izmaksu varēs saņemt arī personas, kuras ir izslēgtas no sociālās apdrošināšanas nodokļu maksāšanas: pensionāri, invalīdi, personas, kuras pirmo reizi veic pašnodarbinātību.

Priekšlikumā teikts, ka vienai pašnodarbinātajai personai mēnesī maksā vienreizēju izmaksu 257 euro apmērā neatkarīgi no veikto pašnodarbināto skaita. Pašnodarbinātās personas no 2020. gada 5. aprīļa varēs pieteikties nodarbinātības birojā.

Nodokļi

Ir saraksts ar 32 000 uzņēmumiem, kuri tiek automātiski atbrīvoti no nodokļu maksāšanas pienākuma, un nokavējuma nauda netiek piemērota. Nebūs arī piemēroti sodi.

Visi nodokļi, kas maksājami, ir jāsamaksā 2 mēnešu laikā pēc valsts karantīnas beigām vai arī jāvienojas par nodokļu aizdevumu ar nodokļu administrāciju. Šajā sarakstā galvenokārt ir uzņēmumi, kurus tieši ietekmēja šo darbību aizliegums – sports un spa, viesnīcu pakalpojumi, veikali (izņemot pārtikas preces) un citi darījumi, kas tiek uzskatīti par vitāli svarīgiem.

Visi pārējie uzņēmumi var pieteikties iekļaušanai sarakstā, vēršoties nodokļu administrācijā. Uzņēmuma ienākuma nodokli var deklarēt no prognozētajiem gada ienākumiem, nevis no pagājušā gada rezultātiem, tāpēc visi uzņēmumi, kas maksā avansa sadarbības ienākuma nodokli, var samazināt nodokļu izmaksas.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa termiņš tiek pagarināts līdz 31. martam. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodokļu deklarāciju iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņi tiek pārcelti no 4. maija uz 1. jūliju.